"Doing Business" indekss liecina – investīciju vide nekustamā īpašuma attīstībai Latvijā ir jāuzlabo

Latvijas zemās vietas Pasaules Bankas veidotajā 2019. gada "Doing Business" reitingā nekustamā īpašuma un būvniecības rādītājos diemžēl ir objektīvas un pamatotas un velk uz leju kopējo Latvijas vietu indeksā. Tāpat realitātei atbilst "Doing Business" uzrādītā Latvijas aizvien lielākā atpalikšana no mūsu kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, uzskata Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).

Reitinga rādītājā, kurā vērtēta būvatļauju saņemšana, Latvijai 190 valstu konkurencē saglabāta zemā 56.vieta. Tikmēr Lietuva šajā sadaļā atrodas 10.pozīcijā, bet Igaunija - 19.vietā.

Arī Latvijas sniegums nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā saglabājies nemainīgs, un mūsu valsts ieņem 25.vietu, kamēr Lietuva ir 4., bet Igaunija – 6.pozīcijā.

„Tādos rādītājos kā mūsdienīgu biroju platība vai videi draudzīgu mājokļu pieejamība gan Viļņa, gan Tallina savā attīstībā jau ir apsteigusi Rīgu. ”Doing Business" indekss precīzi uzrāda vienu no atpalicības cēloņiem – ilgo būvatļaujas saņemšanas, īpašuma reģistrācijas un inženierkomunikāciju saskaņošanas un pieslēgšanas laiku," atzīmē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Tepat kaimiņos Viļņā un Tallinā laiks, kas jāpatērē dažādu saskaņojumu saņemšanai, ir pat divreiz īsāks nekā Rīgā. To apliecina NNĪAA biedru – lielu starptautisku uzņēmumu pieredze. Runājot par Latvijas galvaspilsētu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmumiem, kuru pārziņā atrodas publiskie inženiertīkli – ūdensvads, siltumtīkli, elektrotīkli, apgaismojums u.c. Zemā 61.vieta reitingā (kritums par 8 vietām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu) elektrības pieejamībā to apliecina. Lai situācija uzlabotos, inženiertīklu turētājiem būtu jāpievērš uzmanība, lai tehniskie noteikumi tiktu izsniegti operatīvāk, prasības nemainītos procesa gaitā, tāpat jāizbeidz prakse pēdējā brīdī pieprasīt vāji motivētus pagarinājumus atļauju izsniegšanai," secina NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš arī norāda, ka nekustamo īpašumu attīstītāji pozitīvi novērtē, piemēram, pāreju uz būvniecības ieceru saskaņošanu elektroniskā formā Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī diskusijas par noklusējuma principa ieviešanu būvniecības ieceres saskaņošanā ar inženierkomunikāciju turētājiem, kāds pastāv Viļņā. Taču, lai ne tikai apturētu atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas nekustamo īpašumu jomā, bet arī uzsāktu veiksmīgu pakaļdzīšanos, nepieciešams likvidēt šķēršļus, kas traucē nozares attīstību. Piemēram, pašlaik Rīgā attīstītājam pašam ir jāfinansē nepieciešamās publiskās infrastruktūras izbūve, ierosinot būvniecību. Savukārt Viļņā prioritārajās attīstības teritorijās pašvaldība līdzfinansē publiskās infrastruktūras attīstību.

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli