Brīvo darbvietu skaits 2. ceturksnī pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8 %

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %.


Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

2019. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldē – 6,1 %, būvniecības nozarē – 4,9 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,3 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,9 %, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,5 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4 %.

2019. gada 2. ceturkšņa beigās augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7 % no visām darbvietām galvaspilsētā jeb 19,4 tūkst., savukārt zemākais – Vidzemes reģionā (2,0 % jeb 1,2 tūkst.).

Informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbvietām sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā bija visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 3,2 %, Igaunijā – 1,8 %, bet Lietuvā viszemākais – 1,4 %. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2. ceturksnī bija 2,3 %.

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Lai aprēķinātu brīvo darbvietu īpatsvaru, brīvās darbvietas tiek dalītas ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemto darbvietu un brīvo darbvietu skaita summa).

Aizņemto un brīvo darbvietu datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Bezdarba līmeņa datu avots ir CSP Darbaspēka apsekojums.

Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības. 

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri