Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?


Ilja Arefjevs public. foto
No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu. Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Finanšu tirgus svārstības ļauj pelnīt ilgtermiņā

Finanšu tirgū svārstības notiek katru dienu – gan uz augšu, gan leju, dažādos diapazonos, kļūstot gan lielākas, gan mazākas. Finanšu tirgus augšupeja nekad neizskatās pēc taisnas līnijas, jo to veido svārstības, kas sasummējoties ilgtermiņā, virza finanšu tirgu uz augšu. Uzņēmumu akciju vērtības kāpumu un kritumu amplitūda dažu gadu griezumā var sasniegt pat 50% un vairāk, turklāt, jo straujāks ir kritums, jo pēc tam sagaidāms straujāks atsitiens – vērtības pieaugums. Tādēļ ieguldot naudu krituma periodos, iespējams ievērojami palielināt kopējo kapitāla atdevi ilgtermiņā.

Stabilu un garantētu ienesīgumu parasti spēj nodrošināt tikai termiņnoguldījumi, bet to procentu likmes parasti ir zemākas par inflāciju. Tādēļ kapitāla uzkrāšanai ilgtermiņā termiņnoguldījumi netiek bieži izmantoti. Priekšroka tradicionāli tiek dota portfelim, kurā ietilpst uzņēmumu akcijas (augstāks risks, augstāks ienesīgums), valdību un uzņēmumu obligācijas (zemāks risks, zemāks ienesīgums) un alternatīvie ieguldījumi (piemēram, nekustamie īpašumi, riska kapitāls un citi ieguldījumi, kuru vērtības svārstības parasti ir zemākas nekā finanšu tirgu svārstības). Lai novērstu situāciju, kad pensiju kapitāla pieaugums nekompensē inflāciju ilgtermiņā, vai arī otrādi- ir izvēlēta pārāk riskanta ieguldījumu stratēģija īsi pirms pensionēšanās, nepieciešams izvēlēties savam ieguldījumu periodam un riska profilam atbilstošu pensiju plānu.

Ko ņemt vērā, izvēloties piemērotu ieguldījumu stratēģiju?

Izvēloties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, būtiski ņemt vērā, cik ilgs laiks vēl ir līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Ja līdz pensionēšanās brīdim vēl ir vismaz desmit vai vairāk gadu, parasti iesaka priekšroku dot aktīvajiem plāniem, kuros uzņēmumu akciju īpatsvars ir līdz 50% vai 75%, ja pensionēšanās gaidāma vismaz pēc 20 gadiem. Savukārt, ja pensionēšanās jau ir tuvāko gadu jautājums, par optimālo izvēli tiek uzskatīti konservatīvie ieguldījumu plāni, kuros uzņēmumu akcijās netiek ieguldīti vairāk par 25%. Ņemot vērā, cik ilgi tiks uzkrāts pensiju kapitāls, var paredzēt, kāda būs finanšu tirgus svārstību ietekme uz to, un izmantot tās savā labā. Zinot, ka līdz pensijai vēl ir vairāki gadu desmiti, piemēram, var uzņemties lielāku risku, gūstot peļņu no uzņēmumu akciju tirgus svārstībām, kur, kā iepriekš minēts, pēc straujāka krituma seko arī straujāki atsitieni, ļaujot pelnīt, izmantojot krītošus finanšu tirgus.

Iedziļināties jautājumā par savu vecumdienu uzkrājumiem ir ieteicams regulāri, reizi gadā vai divos un noteikti brīžos, kad ir novērojamas finanšu tirgus svārstības, pievēršot īpašu uzmanību izvēlētajai ieguldījumu stratēģijai. Latvijas pensiju 2. līmenī tās ir četras, sarindotas dilstošā secībā pēc to riska pakāpes:

  • Aktīvie plāni 75% (līdz 75% var tikt ieguldīti uzņēmumu akcijās)
  • Aktīvie plāni 50% (līdz 50% var tikt ieguldīti uzņēmumi akcijās)
  • Sabalansētie plāni (līdz 25% var tikt ieguldīti uzņēmumu akcijās)
  • Konservatīvie plāni (ieguldījumi uzņēmumu akcijās nevar tikt veikti).

Lielāks akciju īpatsvars parasti norāda gan uz izvēlētas stratēģijas augstāku ienesīguma potenciālu ilgtermiņā (10, 20 un vairāk gadu), gan uz lielākām kapitāla vērtības svārstībām vidējā termiņā (līdz 10 gadiem). Tādēļ pēc viena gada ienesīguma nav iespējams izdarīt konkrētus secinājumus. Finanšu tirgus svārstības ir neizbēgamas un tās iespējams izmantot gan kāpuma, gan krituma brīžos, ja mērķis ir vairot savu kapitālu. Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku, kā arī regulāri šo stratēģiju pārskatīt.

 

Komentāru sniedz Iļja Arefjevs,

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs

Luminor Pensions Latvia
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli