Dobeles novadā plānotā vēja parka nesen pārpirkusi kāda lauksaimniecības firma. Sarunās esot bijis klāt arī satiksmes ..


foto;Aktualnoe.net
Dobeles novadā plānotā vēja parka nesen pārpirkusi kāda lauksaimniecības firma. Sarunās esot bijis klāt arī satiksmes ministra Auguļa tēvs

Dobeles un Tukuma pusē iecerēts vērienīgākais vēja parks, kāds Latvijā jebkad bijis. Tā īpašnieki ir zviedru attīstītāji, kuri patlaban gaida atzinumu no Vides pārraudzības biroja, vai ap pussimt plānotās gigantiskās turbīnas neietekmēs negatīvi Latvijas dabu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Kompānija jau saslēgusi nomas līgumus ar zemju īpašniekiem, vietās, kur iecerēts uzstādīt vērienīgās iekārtas. Nekā personīga izdevies uzzināt, kādu ieguvumu sola attīstītājs un kādi ir līgumu nosacījumi.

Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” vēja parku iecerējis šajos Zemgales līdzenumos. Ar 240 metru augstajām turbīnām, kas 3 kārt pārsniedz Grobiņā redzētās, tiek solīts ražot 200 MW. Tie ir 10 procenti no visa Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, un par saviem vēja parkiem domā arī elektromilzis Latvenergo. Dobeles projekts būtu nopietns konkurents  Rīgas TEC 1 un Tec 2, kuros izmantotā no Krievijas importētā gāze nav atjaunojamais resurss un rada CO 2 izmešus. 

MĀRIS BALODIS

AS” Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors

Viņš  (Eolus) būtu viens no tirgus dalībniekiem Nordpool biržā. Mēs visu realizējam biržā. Tādu 100-200 MW parādīšanās Latvijā tāpat ietekmētu kā vēja parka parādīšanās Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā. Un, ja tas darbojas uz tirgus principiem, jebkura jauna dalībnieka ienākšana ir  pozītīvi vērtējama, no konkurences viedokļa.

Vai tas automātiski nozīmēs, ka gala cena iedzīvotājiem būs lētāka?

Tas būs atkarīgs no tā, kāda būs tirgus cena, tad, kad tas strādās, un vai tas būs konkurētspējīgs vai ne.

Atšķirībā no citiem vēja parku attīstītājiem Latvijā, “Eolus” uz valsts atbalstu nepretendē. Jaunas atļaujas OIK saņemšanai tuvākajos gados Ekonomikas ministrija  neplāno izsniegt.

Zviedru kompānija Latvijai sola 250 miljonu eiro lielas investīcijas, uzlabotu infrostruktūru Dobeles un Tukuma novadā .Līdzīgi kā citos šādos biznesos , tikšot veidots arī sabiedriskais fonds, kurā daļu  peļņas  novirzīšot vietējai sabiedrībai. Eolus pārstāvis arī neslēpj, tiklīdz vēja parks saņems zaļo gaismu, kompānija turbīnas  izvietos un biznesu pārdos.

GATIS GALVIŅŠ

SIA “Eolus” valdes loceklis

Ja mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi, tad visi vēja parki, ko mēs esam attīstījuši citās valstīs, parasti nonāk vai nu pensiju fondu īpašumā  vai apdrošināšanas sabiedrību īpašumā, kuriem naudas pietiek un kuri vēlas saglabāt naudas vērtību .

Tad jūsu plāns ir uzbūvēt un pārdot?

Jā! Tāds ir mūsu pamatbizness.

DACE ŠKORŅIKA

Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja

Tātad tuvākais plānotais ģenerators ir te aiz meža pudurīša, un nākošais ir tepat pa vidiņu.

Teiksim tā. Televīzijas torņa augstumā, nepilna tv torņa augstumā, ar pamatu Nepali 24 metri betona , ķīli pamatīgu. Armatūra, protams. Un tepat 800 metru attālumā dzimtas mājas ar maziem bērniem.

Latvijas likumi vēja elektrostacijas ļauj būvēt pavisam nedaudz vietās.  Ja Tukuma novadā sabiedriskajās apspriešanās lieli iebildumi no vietējiem netika celti, tad  Dobeles pusē savākti jau 10 tūkstoš parakstu pret  vēja parka ieceri. Vietējie uzskata, ka lielie rotori radīs kaitējumu  veselībai, veicinās putnu un sikspārņu masveida bojāeju,  zemes vērtības kritīsies un iespējama cilvēku aizplūšana. 

DACE ŠKORŅIKA

Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja

23.32 Es jau to dzirdu ne tikai no saviem iedzīvotājiem, bet arī no Dobeles iedzīvotājiem, kā būs?  Varbūt jau jāsāk meklēt sev kaut kur citur dzīves vieta. Mani tiešām uztrauc tas, ka, ja šeit tiks uzbūvēts vēja parks, pēc gadiem šeit nebūs, kas dzīvo.

Pret ieceri būvēt vēja parku iebilst arī apkārtnē lielākie darba devēji, kuri uztraucas par darba roku trūkumu. Uzņēmuma “Baltic candles”  īpašnieks pēc tautības ir dānis. Dānijā vēja parku bizness ir plaši izplatīts. Tā ir politiska izšķiršanās būt vai nebūt tādam biznesam Latvijā,  saka dāņu uzņēmējs. 

JENS TORUPS

SIA "Baltic candles Ltd" valdes loceklis

Latvijai ir kas īpašs un tā ir daba! Jūs paši nenovērtējat, cik skaista tā ir. 

Ja šeit šajā mežā parādīsies 50 vēja turbīnas, tā būs katastrofa ainavai! 

Visiem vietējiem tās būs nepārtraukti acu priekšā, un  es zinu no Dānijas pieredzes, neviens taču negrib dzīvot turbīnu tuvumā. Kurš gan gribētu pirkt māju blakus vēja parkam?

JURIS PILVERIS

AS”Ziedi JP” padomes priekšsēdētājs

Ja uzbūvēs tik tuvu, mēs baidāmies, ka būs iedarbība uz lopiem un cilvēkiem,jo tas nav izslēgts, tas nav pārbaudīts. Un vajadzēs to visu likvidēt. Līdz ar to valstī nebūs vairs darbavietas, mēs nodrošinām 100 darbiniekus.Pusotru miljonu samaksājam nodokļos. 

SVETLANA  LAKIŠA 

RSU Darba drošības un vides veselības institūta  pētniece

Attiecībā uz cilvēka veselību ir vairākas bažas, saistībā ar vēja stacijām

Lielākais pētījuma lauks ir trokšņi.

Cilvēki atzīmē konkrētu simptomātiku - kā galvas sāpes, vai uzvedības izmaiņas, kaut kādas depresīvākas pazīmes, reiboņi, slikta dūša. Bet cilvēki tos atzīmē arī neesot tiešā tuvumā elektrostacijām, tā saucamais nocebo efekts. Kad cilvēki nav pakļauti iedarbībai, bet vēja turbīnas ir viņu tuvumā, un uzskata, ka vienalga viņus ietekmē negatīvi. Tā kā viennozīmīgi tas nav. 

Tomēr ne visi baidās no līdz galam neizpētītās vēja ģeneratoru negatīvās ietekmes. Ir privātpersonas un firmas, kas atļāvušas gigantiskās turbīnas izvietot uz savas zemes. Ar dažiem jau slēgti nomas līgumi un tie reģistrēti  zemesgrāmatā.

GATIS GALVIŅŠ

SIA “Eolus” valdes loceklis

Uz kādiem nosacījumiem tie ir slēgti?

Tas ir komercnoslēpums un to es nevarēšu jums atklāt. Un diezgan strikti atrunāts nomas līgumos. 

-Bet ir cilvēki, kuri dalās informācijā un saka, ka jūs viņiem esat teicis, ka viņi ir vinnējuši loterijā.

Zviedru kolēģi saka, ka viņi ir aprēķinājuši, ka zemes iznomāšana vēja ģeneratoram ir visizdevīgākais no finanšu viedokļa lauksaimniecības zemēm

Nekā personīga rīcībā ir  viens šāds nomas līgums.Tas paredz, ka iznomātājs saņem gadā ne mazāk kā 7 tūkstoš eiro jeb 3, 25 procentus no saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas. Vēja parka īpašnieks samaksā arī vienreizēju kompensāciju trīs tūkstošus par zemi. Interesanti, ka sākot ar 2019.gadu līgumā paredzētas pirmpirmkuma tiesības, lai gan likums neļauj lauksaimniecības zemi iegādāties nevienam citam mērķim kā vien lauksaimniecībai. 

Nesen 80 hektārus, uz kuriem Dobeles novadā paredzēts novietot  veselas 4 vēja turbīnas,  iegādājusies SIA “ Īves grupa” .Tās īpašniecei Inesei Kunigai pieder arī zemnieku saimniecība “Rudzīši”, kur vēl 2007.gadā oficiāli saimniekoja satiksmes ministra Ulda Auguļa tēvs Māris. Pēc  neoficiālām ziņām Māris Augulis palīdzējis kārtot īpašuma “Anuži” Dobeles novadā pirkšanas darījumu.

INESE KUNIGA

SIA “ĪVES GRUPA” valdes locekle

Kādam mērķim “īves grupa” to iegādājās?

Kādēļ man jāatbild uz šādiem jautājumiem? Protams, ka lauksaimnieciskai ražošanai, mēs esam zemnieki.

Jautājums, vai jūs zinājāt, ka uz šīm zemēm plānota vējastacijas?

Jā. Tas bija redzams zemesgrāmatā. 

Tas bija Papildus bonus? 

Nē, mūs interesē tikai lauksaimnieciskā ražošana.

Tad jūs to nomas līgumu lauzīsiet?

Mums nav bijusi diskusija, lauzīsim vai ne.

05.08 Jūs teiktu, kāds ir izdomājis Māra Auguļa klātbūtni šajā darījumā?

Pie darījuma viņam nav itin nekādas..  Nu, es nezinu, ja kāds kaut ko ir redzējis , tad es katrā ziņā  neesmu tad tur bijusi klāt.

Bet Māri Auguli Jūs zināt?

Es atvainojos, es netaisos.. Uz redzēšanos.

 

Patlaban iecerētā vēja parka attīstītāji gaida Vides pārraudzības biroja atzinumu. Ja tas būs pozitīvs, būvniecībai atļauja būs jādod Tukuma novada un Dobeles novada pašvaldībām.

GUNĀRS KURLOVIČS

Dobeles novada izpilddirektora vietnieks 

Runājot tīri preventīvi, patlaban novads neredz ekonomiskus ieguvums, drīzāk tie ir ekonomiski zaudējumi. Novads praktiski neiegūst neko,jo elektroenerģija ir brīvs tirgus , infrostruktūras sakārtošana tur arī nekāda nenotiek, līdz  ar to tiek izvietotas iekārtas, kas drīzāk rada apgrūtinājumu. Jo blakus esošie lauksaimniecības uzņēmumi no tā viennozīmīgi cietīs. Un arī ietekme uz veselību iespējams nav tik nebūtiska, jo šādas iekārtas Latvijā vēl nav izvietotas.

Tā kā visām medaļām ir divas puses un ir jāvērtē.

Raidījums "Nekā personīga"
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  Innsbruck Airport Transfers  vannu restaurācija