FM: Eksporta kāpums liecina par noturīgu ārējo pieprasījumu

Preču eksporta vērtība palielinājās par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. To pamatā nodrošināja koka un koka izstrādājumu, satiksmes un mehānisko iekārtu, kā arī dzelzs un alumīnija eksporta kāpums. Eksporta izaugsme bija prognozējama, uz ko iepriekš norādīja stabili ekonomikas konfidences radītāji ES kopumā. Papildus tam, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs un augošs, apliecina arī dati par Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā, jo šā gada augustā reģistrētais kāpums bija 9,8%, bet pirmajos astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pieauga par 8,4%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu. Tas kopumā atbilst arī preču eksporta pieauguma dinamikai kopš gada sākuma, jo eksporta vērtība pirmajos astoņos mēnešos bija par 9,4% augstāka nekā pērnā gadā attiecīgajā periodā.
Lielāko devumu jeb gandrīz divas trešdaļas no eksporta izaugsmes augustā nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 30,9%, salīdzinot ar pērnā gada august. To pamatā nodrošināja kokogles un malkas apaļkoku eksporta pieaugums uz Apvienot Karalisti, Zviedriju un Igauniju. Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus un pēdējos piecos mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, sasniedzot gandrīz 25% pieaugumu vidēji mēnesī. 2017. gadā koka un koka izstrādājumu kopējā preču eksporta vērtība bija 1905,4 milj. eiro un deviņu gada laikā, salīdzinot ar 2009. gadu, koksnes eksportētā vērtība vairāk nekā dubultojusies. Sagaidāms, ka 2018. gadā kopumā koka un koka izstrādājumu eksports pārsniegs divu miljardu eiro atzīmi un sasniegs vēsturiski augstāko eksporta vērtību. Jāatzīmē, ka šogad galvenais koksnes eksporta dzinējspēks tomēr ir koksnes izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, neapstrādāti kokmateriāli. Taču arī koksnes eksports ar augstāku pievienoto vērtību pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.
Savu artavu kopējā preču eksporta kāpumā š.g. augustā deva arī reeksporta pieaugums. Tā, mehānismu un mehānisko ierīču eksports palielinājās par 15,6%, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums. Turklāt, satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 30,0%, ko nodrošināja diezgan plašs transportlīdzekļu klāsts – gan gaisa kuģi, gan ūdens pasažieru kuģi, gan arī citi mehāniskie transportlīdzekļi. Taču, tik iespaidīgu eksporta kāpumu abās preču grupās galvenokārt nodrošināja reeksports.
Preču importa vērtība šī gada augustā palielinājās straujāk par eksportu, kopumā par 14,0%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 103,3 milj. eiro, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Importa kāpums būtu uz pusi mazāks, ja izslēgtu minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu par 81,9% jeb 106,2 milj. eiro. Tikai šo preču importa kāpums augustā bijis lielāks nekā kopējais eksporta pieaugums, tādējādi tas būtiski ietekmēja ārējās tirdzniecības bilanci. Tik strauju naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu gada griezumā, ko noteica dabasgāzes importa pieaugums galvenokārt no Krievijas un Lietuvas, var uzskatīt par vienreizēji ietekmējošo faktoru, kura ietekme mazināsies turpmākajos šī gada mēnešos. Dabasgāzes imports no mēneša uz mēnesi ir diezgan svārstīgs un tieši augustā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, bija importēts vairāk dabasgāzes nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Piemēram, iepriekšējā gadā augstākais dabasgāzes imports bija sasniegts septembrī. Līdz ar to atkarībā no piegādes perioda, naftas un tās pārstrādes produktu importa dati varētu svārstīties.
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Vēl šajā sadaļā
- Valmierā diskutē par administratīvi teritoriālo reformu
- Aicinām pieteikties dalībai “Uzņēmēju dienās Latgalē 2019”
- Aicinām iesniegt projektus Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas konkursam
- Valsts prezidents: Ikvienai pašvaldībai jātiecas pēc stabilas ekonomiskās attīstības
- LTRK Saldū turpinās diskutēt par administratīvi teritoriālo reformu
- Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadība uzklausīs VARAM ministra kandidāta Jura Pūces redzējumu par reģionālo reformu
- LTRK parakstīs sadarbības memorandu ar Kuldīgas novada domi
- Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?
- Izziņoti balvas “Gada investors 2018” nominanti
- Vismaz desmit pašvaldībās aizdomīgas sakritības konkursā par ielu apgaismojumu
Aktuālās ziņas
- Ārlietu ministrs tiekas ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes pārstāvjiem
- Reģistrēti lauksaimniecības tehniku un automašīnu krāpšanas gadījumi; Valsts policija aicina neuzķerties uz viltus...
- Autoparka efektivizēšana – solis virzībā uz resursu ekonomiju valsts pārvaldē
- Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas nav plānots mainīt
- Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma
- Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tiksies ar Francijas lauksaimniecības un pārtikas ministru Didjē Gijomu
- Pusstundas laikā aizturam automašīnas zagli, kurš, bēgot no policijas, attopas uz citas mašīnas jumta
- Par jaunajām studiju programmām uzzini jau izstādē “Skola 2019”
- Iedzīvotājiem maksimāli atvieglos gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu
- Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsāk valsts vizīti Vācijā
- Starptautiskā konferencē dalās ar labo praksi cilvēku tirdzniecības novēršanā
- Atbalsta Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas plānu
- Lai ātrāk reaģētu uz dzīvībai kritiskām situācijām, veido jaunas NMPD mediķu brigādes
- Rīdzinieki jautā: vai suņu īpašniekiem jāsavāc aiz saviem mājdzīvniekiem, kuri
- No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā
- Valsts prezidents Raimonda Vējoņa preses paziņojums pēc tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeie
- Finanšu ministrs Jānis Reirs: Pašvaldībām tiks nodrošināts izlīdzināto ieņēmumu pieaugums
- Valsts policija brīdina par jauniem internetkrāpšanas veidiem
- Igaunija ES fondu ieviešanas sistēmas pilnveidošanai pieredzi gūst Latvijā
- Bukmeikeru favorīts 91. Kino akadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija- filma “Roma”
Ceturdiena, 21. februaris
|
![]() ![]() |
- Starptautiskā konferencē dalās ar labo praksi cilvēku tirdzniecības novēršanā
- Atbalsta Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas plānu
- Lai ātrāk reaģētu uz dzīvībai kritiskām situācijām, veido jaunas NMPD mediķu brigādes
- Rīdzinieki jautā: vai suņu īpašniekiem jāsavāc aiz saviem mājdzīvniekiem, kuri
- No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā