Publiskas un privātas partnerības iespējas Latvijā un Azerbaidžānā


foto;em.gov.lv
Ekonomiskā sadarbība starp Azerbaidžānu un Latviju - vai tā ir starp mūsu valstīm? Neskatoties uz to, ka starp Azerbaidžānas valdību un Latvijas valdību ir parakstīti līgumi par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības principiem, kā arī Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, Latvija un Azerbaidžāna abpusēji joprojām nepietiekami novērtē ekonomisko potenciālu.

Pietiek pieminēt, ka saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, Azerbaidžānas ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2017.gadā sasniedza aptuveni € 12 miljonus, savukārt, Latvijas investīcijas Azerbaidžānā ir niecīgas. Turklāt, tagad Latvijā ir nedaudz vairāk kā 40 kopīgi Azerbaidžānas-Latvijas uzņēmumi (salīdzinājumam, kopīgu Latvijas un Lietuvas uzņēmumu Latvijā apmēram pusotrs tūkstotis) dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transports un noliktavas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas darbības, darījumi ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta.

Interesanti, ka saskaņā ar Azerbaidžānas Valsts Muitas komitejas datiem, tirdzniecības apgrozījums ar Latviju 2017. gada janvārī-maijā pārsniedza $ 3,7 miljonus, lielākā daļu no kuriem, $ 3,4 miljoni - ir eksports no Latvijas. Pēdējā gada laikā tirdzniecība starp valstīm pieauga par 11,5%.

Kāpēc ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Azerbaidžānu ir tik niecīga un vai iespējams to uzlabot? Jāņem vērā fakts, ka Latvijas ārpolitikā Azerbaidžāna nav noteikta kā prioritārā valsts, Latvija stimulē citu Austrumu partnerības valstu – Ukrainas, Moldovas un Gruzijas eirointegrāciju, jo šīs valstis visaktīvāk virzās uz ES. Savukārt, Azerbaidžānas valdība "balansē" starp Rietumiem un Krieviju. Azerbaidžāna, būdama nopietna naftas eksportētāja, atrodas uz "Austrumu partnerības ceļa malas", neuzrādot izteiktu iniciatīvu, vienlaicīgi arī paliekot Austrumu partnerības valstu vidū. Pozitīvā politiskā gaisotne veicinātu Latvijas uzņēmēju interesi par Azerbaidžānu un par tās ekonomisko potenciālu.

Lai stiprinātu Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās attiecības Latvijā regulāri notiek Latvijas-Azerbaidžānas biznesa forums, pēdējais notika 2017. gada jūlijā. Bet tas ir pārāk reti un pārāk maz, lai iepazītu valsti un tās ekonomiskās iespējas pilnībā.

Pēc 2018.gada Doing Business reitingiem, Azerbaidžāna ir diezgan pievilcīga valsts ārvalstu investoriem:

* Jo lielāks indekss, jo pārskatāmāki darījumu nosacījumi. ** Jo lielāks indekss, jo vairāk vadītājs ir personīgi atbildīgs. *** Jo lielāks indekss, jo vieglāk akcionāriem veikt tiesisku rīcību. **** Jo lielāks indekss, jo augstāks investoru aizsardzības līmenis.

Azerbaidžānas stiprās puses ir šādas: ātra ekonomikas izaugsme; interesanta ģeogrāfiskā atrašanās vieta; konkurētspējīgas ražošanas izmaksas; lēts un kvalificēts darbaspēks; attīstīta enerģētikas nozare; vairāku divpusēju līgumu parakstīšana; ieviesti tiesību akti, kas atvieglo uzņēmumu dibināšanu ārvalstu tiešo ieguldījumu aizsardzību. Savukārt, vājie punkti
galvenokārt ir šādi: slikta infrastruktūras kvalitāte; augsts korupcijas līmenis administrācijā; lēna lēmumu pieņemšana; nestabilitāte saistībā ar konfliktu Karabahā; nevienmērīgi attīstītas ne-naftas nozares.

Kāds ir ieguvums no publiski-privātās partnerības (PPP)? Biznesam - iespēja gūt noteiktu peļņu no šiem projektiem ilga laika periodā. Valstij - atjauninātas infrastruktūras objekti, bez finanšu ieguldījumiem, nodrošinot projekta īstenošanu un tiesiskos mehānismus, lai aizsargātu privātā sektora intereses. Iedzīvotājiem - labāki pakalpojumi.

Jāatzīmē, ka PPP mehānismu plaši izmanto, lai piesaistītu ieguldījumus privātajā sektorā gan Austrumeiropas valstīs, gan valstīs, kuras saskaras ar dažādam ekonomiskām grūtībām. PPP projektus galvenokārt raksturo:

  • budžeta līdzekļu ietaupīšana, turklāt lielāku projektu īstenošana nodrošina vislielāko ekonomisko efektu. Tas ir iemesls, kāpēc valstīs ar pārejas ekonomiku PPP projekti tiek aktīvi realizēti būvējot ceļus, tiltus un tuneļus, metro, lidostu;

  • PPP formātā var īstenot zinātniski-tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, inovācijas izglītībā (kuru mērķis ir veidot uz inovāciju orientētu un konkurētspējīgu personību); organizatoriskās un vadības inovācijas (optimizācijai, efektivitātes un vadības kvalitātes uzlabošanai sociālajā sfērā); inovācijas vides jomā (unikālas metodes atkritumu apglabāšanā un pārstrādē, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas u.c.).

PPP projektu īstenošanā ir arī svarīgi ņemt vērā iespējamos riskus:

  • lai PPP projekti būtu pievilcīgi privātajam sektoram, jābūt finansiālas peļņas perspektīvai, tāpēc praksē bieži privāto partneru ekonomiskās intereses dominē pār publiskām interesēm;

  • PPP līguma garais termiņš var noteikt, ka pusēm pēc kāda laika jāatjauno līguma nosacījumi, jo var kļūt skaidrs, ka sākotnējā plānošana bija neprecīza vai pat kļūdaina;

  • optimāla riska sadalījuma sarežģītība starp PPP līguma pusēm, jo sabiedrisko pakalpojumu jomā valsts joprojām ir atbildīga par šo pakalpojumu sniegšanu.

Neskatoties uz potenciālajiem trūkumiem, vai PPP var uzskatīt par svarīgu un efektīvu instrumentu dažādu valstu praksē, piemēram, Azerbaidžānā un Latvijā? Valsts un bizness - cik tālu šīs attiecības var tikt, lai sasniegtu divus mērķus - infrastruktūras uzlabošanu un peļņas gūšanu?

PPP projektu realizēšanas pieredze Azerbaidžānā. Azerbaidžānā pirmais PPP līgums tika noslēgts 1994. gadā. Bet šobrīd PPP kļūst aizvien nozīmīgāka Azerbaidžānai. Kāpēc? No 2006. līdz 2015. gadam Azerbaidžāna ir ieguldījusi $ 30 miljardus infrastruktūras attīstībā, tostarp sociālās infrastruktūras attīstībā, kas ir ļoti svarīgi, jo var nodrošināt IKP pieaugumu par 5-20%. Azerbaidžāna šobrīd turpina ieguldīt infrastruktūras attīstībā, bet valsts finanšu resursi nav bezgalīgi. Publiskais sektors vien nespēj novērst reģionālās infrastruktūras trūkumus, tāpēc ir nepieciešamas lielākas investīcijas no privātā sektora. Pašlaik starp Azerbaidžānas prioritātēm - ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, piesaistot investīcijas, loģistikas un sakaru jomu attīstība utt., pēc PPP mehānisma tika īstenoti lieli projekti, kas saistīti ar drošību, ar Kaspijas transporta infrastruktūras attīstību, autostāvvietu būvniecību un ekspluatāciju. Viena no svarīgākajām jomām PPP īstenošanā ir elektroenerģijas nozare.

Azerbaidžānā ir svarīgi samazināt valsts atkarību no naftas un gāzes sektora. Tādējādi aktīvāka PPP iespēju izmantošana dos Azerbaidžānai lielisku iespēju piesaistīt investīcijas ne-naftas nozarēs. Šobrīd Azerbaidžāna palielināja ne-naftas nozaru sektora IKP īpatsvaru līdz 60%, līdz 2020.gadam ir plānots palielināt līdz 80%, bet tas prasa, lai ne-naftas nozaru pieaugums katru gadu būtu vismaz 7%.

Jāatzīmē, ka līdz šim Azerbaidžānā nav izstrādāts un pieņemts likums par PPP, kas tomēr nav faktors, kas negatīvi ietekmē PPP attīstību Azerbaidžānā. Aptuveni 80% valsts ekonomikas ir koncentrēti privātajā sektorā. Lai gan nav tiesību aktu, kas regulē PPP, privātos investorus piesaista stratēģiskā valsts atrašanās vieta, kas dod iespēju eksporta potenciālu diversifikācijai, transporta koridoru pieejamība starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem, kā arī labvēlīgā uzņēmējdarbības vide. Tomēr rodas loģisks jautājums, ja nav likuma, tad kā notiek PPP projektu juridiskais un ekonomiskais regulējums? Valstī ir vispārīgi noteikumi, tiesību akti, piemēram, tiesību akti par publiskiem iepirkumiem, par dotācijām, par ārvalstu investīciju aizsardzību, par budžeta sistēmu, papildus ir tiesību akti par PPP konkrētās jomās, piemēram, Azerbaidžānas Republikas likums "Par enerģijas resursu izmantošanu", "Par elektroenerģiju", "Par būvniecības un infrastruktūras investīciju projektu īstenošanu". Tomēr tas nenozīmē, ka nav jārisina atbilstošo PPP tiesību aktu trūkuma problēma.

2018. gadā Azerbaidžāna plāno izveidot publiski-privāto investīciju fondu, kas ir noteikts "Stratēģiskajā ceļa kartē ražošanai un pārstrādei lauksaimniecības nozarē". "Stratēģiskā ceļu karte" ietver trīs posmus: līdz 2020. gada (īstermiņa periods), līdz 2025. gadam (vidēja termiņa periods) un pēc 2025. gada (ilgtermiņa periods). Valdībai būs nepieciešams 1,17 miljardi manatu, lai īstenotu agrārus projektus, kas atspoguļoti "stratēģiskajā ceļu kartē". Šos līdzekļi tiek plānots piesaistīt no ārpusbudžeta fondiem, valsts budžeta, Nacionālā fonda uzņēmējdarbības atbalstam, Azerbaidžāna investīciju kompānijas, pašvaldību budžetiem, piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas, veicot vērtspapīru emisiju, piesaistot starptautisko finanšu organizāciju līdzekļus un citus avotus.

Kā PPP tiek realizēta Latvijā? Latvijā PPP pamats ir „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes”, kas noteica valdības politiku, pamatprincipus, mērķus un prioritātes PPP veicināšanai 2005.-2009.gadā. Līdz šim valsts politika PPP jomā netika noteikta nevienā normatīvajā aktā. Latvijā 2009. gadā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, saskaņā ar kuru PPP projektus Latvijā raksturo šādi kritēriji:

  • sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem,

  • sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

  • tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

  • publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

  • atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri.

Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu un citiem normatīvajiem aktiem PPP uzraudzības iestādes funkciju veic Latvijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un papildus tam Latvijā ir izveidota PPP konsultatīvā padome, kurā darbojas ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. PPP konsultatīvā padome piedalās PPP jautājumu risināšanā, veic padomdevēja un koordinācijas funkcijas. Tādējādi valstij un pašvaldībām tiek deleģēta uzraudzības funkcija.

Latvijā pašas projektu idejas nāk galvenokārt no uzņēmējiem, jo privātais investors ir ieinteresēts piesaistīt līdzekļus, kvalitatīvi strādāt un pelnīt naudu. Praktiski ideju PPP projektiem Latvijā ir pietiekoši daudz. Bet valsts domā un analizē - vai tas it tā vērts, bet vai tas ir izdevīgi? Tādējādi Latvijas progress tieši ir atkarīgs no politiskās gribas un valdības atbalsta PPP projektiem - jo aktīvāk darbojas valdība, jo ātrāk un veiksmīgāk tiek uzsākti un īstenoti PPP projekti.

Jāatzīmē, ka veiksmīgai PPP īstenošanai ir vajadzīga ne tikai labvēlīgas likumdošanas, institucionālās un finanšu vides pieejamība, kā arī pietiekami līdzekļi projektu kvalitatīvai sagatavošanai.

Latvijā, PPP tiek izmantota zinātnes un izglītības infrastruktūras attīstībai, kā piemērs ir divu daudzfunkcionālu sporta kompleksu un kopmītnes būvniecība PPP projekta "Augstskolu - RTU, LU un RSU - infrastruktūras attīstība un apsaimniekošana" ietvaros, starp citu uzbūvētie sporta kompleksi ir pieejami ne tikai attiecīgās universitātes studentiem, bet visiem iedzīvotājiem, savukārt, vasarā dienesta viesnīcās pilda hostinga funkcijas. Svarīgs PPP projekts ir "Ogres biznesa un inovāciju inkubatora rekonstrukcija". Ir vērts atzīmēt, ka Ogres biznesa inkubators ir daļa no pārrobežu tīkla Protolab, kas tika izveidots saskaņā ar pārrobežu sadarbības programma 'Igaunija - Latvija'. Protolab Ogre piedāvā pakalpojumus elektronisko sistēmu jomā. Projekta ietvaros ir izveidotas un aprīkotas mūsdienīgas laboratorijas, organizēti semināri un personāla apmācība. Projektu finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, tā budžets € 1 075 000, un Ogres domes finansējums šajā projektā bija aptuveni € 42 000.

Latvijā tirgus ir ļoti mazs un ir grūti atrast lielus PPP projektus, tomēr Latvija sāk veikt pirmos soļus šajā virzienā. Pirmais potenciāli nopietnais PPP projekts Latvijā varētu būt Ķekavas apvedceļa būvniecība. Šī projekta īstenošanā VAS "Latvijas ceļi" partneris ir Eiropas Investīciju banka. Partnerības līguma termiņš ir 23 gadi, pirmie trīs gadi - projektēšana un būvniecība, un vēl 20 gadi – ceļa uzturēšana. Līguma summa ir aptuveni € 160,6 miljoni.

Latvijā, PPP mehānisms ir izmantots veiksmīgi, sadarbojoties valsts pētniecības iestādēm, valsts izglītības iestādēm, valsts uzņēmumiem un privātā sektora uzņēmumiem, piemēram, izmantojot programmas Horizon 2020 iespējas, kas ir vērsta trīs galvenajās jomās: zinātniskā izcilība, vadošā loma ražošanā, sabiedrisko problēmu risināšana. Programmas Horizon 2020 ietvaros pēc eCORDA datiem no 2018.gada sākuma tika apstiprināti 186 projekti ar 219 dalībniekiem, par kopēju finansējuma summu € 46 372 579. Latvijas partneri šajos projektos bieži vien ir valsts universitātes, pētniecības institūti un nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar zinātni.

Tomēr jāsaka, ka Latvijā PPP mehānisms netiek pietiekoši aktīvi realizēts dažādu iemeslu dēļ, tostarp zināmas grūtības, kas saistītas ar ES līdzekļu piesaistīšanu PPP projektiem. Lielu PPP projektu sagatavošana ir ļoti dārga gan privātajam, gan publiskajam sektoram, lai gan PPP projekti kļūst aizvien populārāki, vienā jomā ir nepieciešams veikt vairākus veiksmīgus projektus.

Azerbaidžānā un Latvijā joprojām ir zināmas nepilnības likumdošanā un barjeras, ar ko saskaras bizness līdzdarbojoties (vai apsverot piedalīšanos) PPP projektos. Abās valstīs nav pietiekami daudz informācijas par PPP projektu attīstību, tendencēm un būtību. Par PPP projektiem jāziņo plašsaziņas līdzekļos, ir nepieciešams izveidot PPP projektu datubāzi. Biznesam trūkst pieredzes apmaiņas iespējas ar ārvalstu partneriem, ir nepieciešams izstrādāt īpašas platformas un pasākumus vietējo un ārvalstu dalībnieku mijiedarbībai PPP tirgū. PPP projektu dalībnieku reģistrs var būt noderīgs kā informācijas resurss, taču maz ticams, ka tas palīdzēs cīņā pret korupciju un negodīgu konkurenci.

Latvijai jāapsver nepieciešamība izstrādāt papildus noteikumus, kas reglamentē PPP mehānisma piemērošanas specifiskajās nozarēs un jomās. Azerbaidžānā nepieciešams risināt PPP īstenošanas regulējuma trūkuma problēma.

Jebkurā gadījumā, ir svarīgi ņemt vērā biznesa pārstāvju viedokli, lai noteiktu šķēršļus PPP attīstībā un izstrādāt iespējamos risinājumus, kā tos novērst.

PPP ir svarīgs un efektīvs instrumentu dažādu valstu praksē, kas var veicināt gan Azerbaidžānas, gan Latvijā ekonomisku attīstību, infrastruktūras pilnveidošanu, ekonomiski-politisku sakaru uzlabošanu. Latvija var izmantot iespēju padziļināt sadarbību ar Azerbaidžānu tranzīta, gaisa satiksmes un komunikāciju jomās, Eirāzijas transporta koridora attīstības jautājumos. Azerbaidžāna – attīstīt ne-naftas sektoru savā valstī.

Latvija ir kā tilts uz pārējām ES valstīm un var dalīties pieredzē ar Azerbaidžānu, labas pārvaldības, reģionālās sadarbības, transporta, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un citās jomās, par sadarbības, loģistikas un tirdzniecības iespējām.

Autori:

Dr.oec. Svetlana Jesiļevska, biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Ilqar Huseynli Sociāli stratēģiskās izpētes un analītisko meklējumu centra (Azerbaidžāna) prezidents


 

Svetlana Jesiļevska
Biedrības Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība
Valdes priekšsēdētāja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli