Riebiņu pašvaldības nolīgta firma nesaskaņoti izcērt kokus privātīpašnieku zemēs

Aizaugušas ceļmalas kādreiz ceļu uzturētājiem nozīmēja izdevumus. Tagad uzņēmēji ir gatavi saaugušos krūmus un kokus novākt par velti, jo pārstrādājot tos šķeldā, var labi nopelnīt. Riebiņu novada pašvaldība nolēma pievērsties gadiem netīrītu ceļmalu sakopšanai. Tā nolīga firmu, kam no nekoptajām ceļmalām jānovāc koki un krūmi. Pašvaldība nepārbaudīja, kam ceļmalas pieder un firma kokus izcirta privātīpašnieku zemēs.

Riebiņu novada Sendienu māju īpašnieks Jāzeps Kotāns ir “breša” zemnieks. Viņš Latgales laukos sācis saimniekot jau 1989.gadā. Viņam pieder ap simt hektāriem zemes. Pāris zemes gabali atrodas pie pašvaldības ceļiem. Mērnieki zemi iemērījuši no pašas brauktuves malas.

Visus šos gadus Kotāns par zemi maksājis nodokļus. Domstarpības ar pašvaldību par īpašuma robežām nebija. Problēmas sākās pagājušajā vasarā. Saimniekam nepazīstami cilvēki sākuši gar ceļa malām izcirst kokus. Kotāns izsaucis policiju un darbi apturēti. 

Strīds ir par 9 metru joslu blakus ceļam. Lai gan tā ierakstīta zemesgrāmatā uz privātīpašnieka vārda, pašvaldība uzskata, ka koki uz tās pieder tai.

JĀZEPS KOTĀNS “Sendienu” māju saimnieks

Viņi uzskata, ka četrarpus metri vai deviņi metri ir viņu. Viņi drīkst, uz abām pusēm drīkst.

Šitos zarus viņi sasvieda, kad es traci uztaisīju. Nu jo viņiem ir jāsakārto es pat nezinu, varbūt tur arī kāds koks ir apakšā zem tām čupām. Nu te vēl lielie koki…

Cik jums tas posts nodarīts? Tie ir simti, tūkstoši?

Nu nezinu, tik daudz varbūt arī nav. Nu redz, garie koki zem sniega.. Tur ir celms. 

Ceļmalas no kokiem un krūmiem  Kotāna zemēs tīrījusi  Preiļu firma Automobilists. 

Labdien! Vai te būtu SIA Automobilists?

Jā!

Mēs meklējam Igoru Jakovļevu.

Es!

Tas jūs. Es te gribēju par to līgumu ar Riebiņu novada domi par ceļu malu tīrīšanu..

Tūlīt, tūlīt, pasēdiet tur..

Firmā saka, ka tikai pildījuši vienošanos ar Riebiņu novada domi. Uzņēmumam bez maksas jāiztīra aizaugušie ceļi, atlīdzībā paturot sacirstos krūmus un kokus. Pašvaldībā teikts, ka tai visas ceļa malas piederot, tāpēc firma neuzskata, ka būtu atbildīga par zemes īpašniekiem nodarīto postu.

Iegājiens pašvaldībā

Labdien! Kur mēs Rožinska kungu varētu satikt?

Nav viņa, uz slimības lapas!

Un viņa vietnieks?

Vietnieks izbraucis!

Un izpilddirektors?

Izpilddirektors ir!

Pašvaldība joprojām ir pārliecināta, ka zeme blakus ceļam un viss, kas uz tās atrodas, pieder viņiem, lai gan zemesgrāmatā tā ir uz Kotāna vārda. Jo autoceļu likumā esot teiks, ka katram pašvaldības ceļam  blakus brauktuvei ir vairākus metrus plats zemes nodalījums.

JURIS LEICIS Riebiņu novada pašvaldības izpilddirektors

Jā, ir atsevišķi gadījumi, kad zemes īpašnieki ceļ pretenzijas, it kā uzskatot, ka šis te apaugums, koki krūmi atrodas uz viņu zemes. Protams, ir savā laikā, kad tika ierīkotas robežzīmes, robežzīmes nav bijušas īsti korekti ierīkotas, viņas neatrodas vis uz zemes, bet atrodas, atkal es atkārtojos, ielas vai ceļa zemes nodalījuma joslā, rezultātā sanāk tā, kad mēs veicam ceļa posma rekonstrukciju, ir jārok grāvis un tajā vietā kur jārok grāvis, atrodas robežzīme. 

Un kam tad tagad pieder tie baļķi, kas tur ceļmalā sakrāmēti?

Nu baļķi protams ir pašvaldības. 

Kāpēc tad pašvaldība viņus neved projām?

Jūs gribat teikt, ka viņi pašlaik stāv zemes nodalījuma joslā?

Jā..

Nu man tādas ziņas nav.

Šobrīd aizaugušu ceļmalu tīrīšana ir izdevīgs bizness. Lielos kokus var sazāģēt dēļos, bet sīkos kokus un krūmus pārstrādāt šķeldā. Tai gada laikā cena cēlusies divkārt. Īpaši izdevīgi, ka šiem materiāliem nav jābrauc pakaļ dziļi mežā, tie atrodas ceļa malā.

Domstarpības par ceļmalu attīrīšanu no apauguma pēdējā laikā parādās arvien biežāk.  Pirms pāris nedēļām Latvijas valsts ceļu nolīgta firma izzāģēja ceļmalas ozolus Tērvetes novada Bukaišu pagastā.  

Raidījums Bez tabu janvārī ziņoja par koku izciršanu Riebiņu novada Rušonas pagastā, Bašķu ciemā. Arī tur koki gāzti bez saskaņošanas ar zemes īpašniekiem.

Cērtot krūmus ceļmalās, Riebiņu pašvaldības nolīgtā firma apcirpusi kokus arī citiem zemes īpašniekiem novadā, taču daudzi negrib strīdēties ar pašvaldību, bet citi uz vietas nedzīvo un, iespējams, nemaz nezina par notikušo. 

Sendienu saimnieks Kotāns ir dusmīgs par notikušo. Meža dienests savulaik aizliedzis ceļmalas kokus cirst, jo tas esot mežs. Taču pašvaldībai šķēršļu nav, lai gan tā ir viņa zeme.  Viņš uzrakstījis policijai iesniegumu par nelikumīgu viņa koku ciršanu.  

Preiļu policija un prokuratūra nostājās pašvaldības pusē. Policija atteicās uzsākt kriminālprocesu, balstoties uz Autoceļu likuma normu, ka visiem ceļiem ir zemes nodalījuma josla. Ne policija ne prokuratūra nepaskatījās zemes dienesta datus, kur robežas iezīmētas kartē, un ignorēja tos likuma punktus, kas ir par labu zemniekam.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka taisnība ir zemes īpašniekiem. Līdz 2007.gadam pašvaldību ceļiem nebija noteiktas nodalījuma joslas, tāpēc zemes samērītas līdz pašai brauktuvei.

KLĀVS GRIEZE Satiksmes ministrijas Autoceļu nodaļas vadītājs (telefons)

Pēdējā laikā šis jautājums ir ļoti pacēlies, arī medijos augšā, par koku ciršanu pašvaldību vai uzņēmēju rīcībām nodalījuma joslā, šie strīdi ir pacēlušies.

Likumā par autoceļiem ir 27 pants, kur tiek noteiktas blakus klātnei esošās nodalījuma joslas. Un tur skaidri un gaiši ir pateikti visi izmēri kādi atkarībā no ceļa tipa ir tām nodalījuma joslām, bet tur ir tāda maza piebilde kā pārejas noteikumi priekš pašvaldībām, jo līdz 2007.gadam, ja nemaldos šī norma nebija spēkā. Par platumiem – deviņarpus metri no ass vai 11 vai 25. Līdz tam brīdim tā arī bija, ka pašvaldības ceļi bija tīri ceļa klātnes platumā. Ceļa mala beidzās, pārējais ir privātīpašums.

Pēc 2007.gada nav uzbūvēts daudz jaunu ceļu un arī zemes privatizācija un iemērīšana ir beigusies.  Tādēļ lielākoties pašvaldību ceļi vietvarām pieder tikai brauktuves platumā, bet grāvji un zemes josla ir privātīpašnieku rokās. Tā kā šķeldā pārstrādājamie krūmi paliek arvien vērtīgāki, var prognozēt, ka pašvaldības, kuru atbildībā ir visvairāk aizaugušu ceļu un celiņu, strīdi par ceļmalu tīrīšanu pieaugs.

Kamēr Latvijas Valsts ceļi  un pašvaldības ceļmalu krūmu izcirtējiem tos atstās kā atalgojumu par darbu, tikmēr būs jārēķinās ar risku, ka uzņēmējiem būs kārdinājums  savu peļņu palielināt nocērtot to, ko nemaz nevajadzētu. 

TV3 nekā personīga
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  koka durvis  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija