Austrumu partnerības nākotnes perspektīvas

Bez šaubām, eirointegrācija ietver gan ekonomiskus, gan ģeopolitiskus aspektus. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir ne tikai ES dalībvalsts un pievienojās arī eirozonai, ko dēvē par Eiropas Savienības kodolu, Latvijas politiķi pauž atšķirīgus viedokļus jautājumos par ES integrāciju. Biedrības "Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība" darbības virziens ir atbalstīt Austrumu partnerības valstu eirointegrāciju, sekot līdzi Austrumu partnerības valstu eirointegrācijas procesam un informēt sabiedrību par eirointegrācijas nozīmi Latvijas ekonomikas, politikas un sociālās labklājības veicināšanā.

Austrumu partnerības programma tika uzsākta 2009. gadā un aptver sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Austrumu partnerības mērķis stiprināt sadarbību starp šīm sešām valstīm un Eiropas Savienību (ES) dažādās sfērās.

Kopš iniciatīvas pirmsākumiem, Austrumu partnerība ir arī Latvijas ārpolitikas prioritāte. Latvija ir kā tilts uz pārējām ES valstīm un dalās pieredzē ar Austrumu partnerības valstīm, labas pārvaldības, reģionālās sadarbības, transporta, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un citās jomās. Latvijas attīstības sadarbības politikas 2016.–2020.gadam ietvaros Gruzija, Moldova un Ukraina ir noteiktas par prioritārām valstīm divpusējās attīstības sadarbībā. Latvija bija noteikusi Austrumu partnerību par savas Prezidentūras ES Padomē prioritāti. Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 2015.gadā Rīgā rīkoja vairākus Austrumu partnerības pasākumus, tostarp, 4. Austrumu partnerības Rīgas samitu – ES valstu un vadītāju un sešu partnervalstu augsta līmeņa sanāksmi. Mūsu valstij aktīva līdzdalība Austrumu partnerības programmā nozīmē lielāku stabilitāti, drošību un labklājību, Austrumu partnerības programma atver arī tūrisma un apmaiņas iespējas jauniešiem (piemēram, Erasmus + programma, Austrumu partnerības jaunatnes forums), tirdzniecības iespējas, bezvīzu režīmu un citas iespējas.

Jāuzsver, ka katra Austrumu partnerības valsts brīvi izvēlas mērķus, kādus tā īstenos sadarbībā ar Eiropas Savienību. Neatkarīgi no Austrumu partnerības valstu individuāliem mērķiem, ES ir apņēmusies nodrošināt spēcīgu, diferencētu un abpusēji izdevīgu sadarbību ar visām sešām Austrumu partnerības valstīm. Savukārt, Austrumu partnerības valstis nodrošina jaunas līgumattiecības; brīvās tirdzniecības līgumus; pasākumu veikšanu vīzu režīma liberalizācijai.

Austrumu partnerības programma piedāvā stabilu pamatu daudzpusējai sadarbībai un veicina divpusējās sadarbības padziļināšanu ar ES. Austrumu partnerības prioritātes līdz 2020. gadam, kas nosaka programmas četrus galvenos virzienus: ekonomikas stiprināšana (ekonomiskā attīstība un tirgus paplašināšanas iespējas); pārvaldības stiprināšana (institūciju un labas pārvaldības stiprināšana); sakaru stiprināšana (energoefektivitāte, vide un klimata pārmaiņas); sabiedrības stiprināšana (mobilitāte un saziņa starp cilvēkiem).

ES sniedz ievērojamu atbalstu Austrumu partnerības valstīm minēto virzienu ietvaros. Kā piemēru var minēt, ES reģionālo programmu EU4Energy, kas atbalsta Austrumu partnerības valstis, tostarp Azerbaidžānu, lai īstenotu savu enerģētikas politiku un uzlabotu energoefektivitāti. Kā vienu no prioritāriem atbalsta virzieniem Azerbaidžānai var minēt tiesvedības sektora reformu, korupcijas apkarošanu, tiesas pieejamības iedzīvotājiem un uzņēmumiem uzlabošana. Ekonomikas stiprināšanai, tika sniegts nozīmīgs atbalsts maziem un vidējiem Azerbaidžānas uzņēmumiem, kopš 2009. gada 14 000 uzņēmumiem piešķirot 222 miljonus €.

Savukārt, Armēnijas un Gruzijas uzņēmumiem ES nodrošina finansējumu, apmācības un atbalsta eksportu jaunajiem tirgiem, izmantojot EU4Business iniciatīvu. Kopš 2009. gada Armēnijas uzņēmumiem tika piešķirti vairāk nekā 473 miljoni €, ir atbalstīti 25 000 uzņēmumu un radītas 900 jaunas darbavietas.

Gruzijas ekonomikas attīstībā kopš 2009. gada ir ieguldīti vairāk nekā 711 miljoni €; rezultātā Gruzijā tika atbalstīti 63 000 uzņēmumi un izveidotas 2450 jaunas darbavietas, izveidoti vairāk nekā 1500 lauksaimnieku kooperatīvi, ES atbalsts ir palīdzējis izveidot 59 valsts konsultāciju centrus visā valstī, kas deva iespēju vairāk nekā 250 000 lauksaimniekiem strādāt efektīvāk. ES finansiālais atbalsts Gruzijai 2017.-2020. g. ir paredzēts robežās no 371 līdz 453 miljoniem €.

Baltkrievija 2017. gada jūnijā pievienojās Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerībai (E5P). Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam ES palīdzības pakete Baltkrievijai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu sasniedza 91,5 miljonus €. Turklāt Baltkrievija ir viena no spēcīgākajām Austrumu partnerības valstīm pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis 2020".

ES aktīvi atbalsta izaugsmi un darba vietu radīšanu Moldovā. Kopumā ES sadarbības projekti ir atbalstījuši 5000 uzņēmumus Moldovā, ar ES atbalstu ir izveidoti 10 uzņēmējdarbības inkubatori.

Spēcīgu atbalstu saņem arī Ukraina. Viena no programmām, ko ES atbalsta Ukrainā ir privātā sektora attīstības programma, kurā tika ieguldīti 110 miljoni €. Programma veicina Ukrainas ekonomikas atjaunošanu, izmantojot tehnisko palīdzību, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu tiesisko regulējumu un atbalstītu uzņēmējdarbības konsultāciju centru izveidi reģionos, kas atvieglo pieeju finansējumam.

Ņemot vērā milzīgu atbalstu, ko saņem sešas valstis Austrumu partnerības programmas ietvaros, var konstatēt, ka Austrumu partnerība veiksmīgi uztur politiskus un ekonomiskus sakarus un nodrošina Austrumu partnerības valstīm iespējas attīstībai, izaugsmei un sadarbībai. Ilqar Huseynli Azerbaidžānas biedrības “Sociāli stratēģiskā izpēte un analītiskie meklējumi” uzsver, ka piedalīšanos Austrumu partnerības pasākumos ļauj Azerbaidžānas maziem un vidējiem uzņēmumiem saņemt informāciju no dažādām valstīm par sadarbības, loģistikas un tirdzniecības iespējām.

Jāpiebilst, ka Austrumu partnerības iniciatīvu nevar uzskatīt par Austrumu partnerības valstu pievienošanās ES veicināšanu, bet par Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES standartiem. Ja par programmas galveno mērķi uzskata ciešo saišu izveidi starp ES un Austrumu partnerības valstīm, tad var konstatēt, ka situācija nav tik spoža, kaut gan ir vērojams progress. Ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir noslēgti Asociācijas līgumi, bezvīzu režīmi ar zināmiem nosacījumiem un Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas līgums (DCFTA). Armēnija 2017.gadā parakstīja Sadarbības un ciešākas partnerības vienošanās (Cooperation and Enhanced Partnership Agreement). Neskatoties uz to, ka Gruzija, Moldova un Ukraina, visvairāk pietuvinājās ES, par ko liecina Austrumu partnerības indeksa rezultāti dažādās sadarbības jomās, lielākajā daļā jomu vēl nav sasniegti ES standarti. Turpretī, Austrumu partnerības indeksa pēdējie rezultāti parāda to, ka Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija ir joprojām tālu no ES.

Jāpiebilst, ka liela nozīme Austrumu partnerības programmas īstenošanā ir nevalstisko organizāciju attīstībai un to lomas pastiprināšanai, jo spēcīgās nevalstiskās organizācijas dot iespēju sabiedrībai iesaistīties sociālajā un politiskajā dzīvē. Ne par velti Austrumu partnerības indekss izdala pilsoniskās sabiedrības līdzdalību kā atsevišķu sadarbības jomu. Zija Gulijevs, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma Azerbaidžānas koordinators, uzsver: "Ja sagaidāms, ka pilsoniskā sabiedrība kļūs par ES partneri, ziņojot par reformas gaitu, cilvēktiesību pārkāpumiem un valstu starptautiskajām saistībām, tās pilnvaras jāiekļauj Austrumu partnerības programmas darba kārtībā ".

Vai Austrumu partnerības programmai ir nākotne? Par Austrumu partnerības nākotnes perspektīvu liecina 2017.gada novembrī Briselē aizvadīta 5. Austrumu partnerības samita rezultāti, kur tika panākta vienošanās par samita deklarāciju, kas ietver 20 mērķa pasākumus, kas ir kā konkrēts ceļvedis sešu Austrumu partnerības valstu ciešākai integrācijai ES. Bez šaubām, Austrumu partnerības programmai ir liels potenciāls, bet, lai panāktu lielāku efektivitāti, ir nepieciešams mainīt programmas formātu. Šobrīd aktuāls ir uzskats, ka katrai no Austrumu partnerības sešām valstīm ir nepieciešama cita pieeja, ko atbalsta gan ES, gan Austrumu partnervalstu pārstāvji. Edgars Rinkēvičs Austrumu partnerības samitā Briselē 2017.gada 24. novembrī valstu ārlietu ministru diskusijā uzsvēra, ka „svarīgi ievērot diferenciāciju un rast abpusēji pieņemamu risinājumu turpmākajai sadarbībai gan ar ambiciozākajām valstīm, gan valstīm bez vēlmes sadarbību nākotnē būtiski padziļināt.” Zija Gulijevs uzskata, ka Austrumu partnerības programmai vajadzētu diferencēt stratēģijas, kas ir piemērotas katrai Austrumu partnerības valstij, jo Austrumu partnerības valstis ir dažādos attīstības posmos un neattīstās vienādā tempā.

Katra no sešām Austrumu partnerības valstīm virzās uz eirointegrāciju savā tempā. 2017. gadā attiecības starp ES un Ukrainu bijušas ļoti intensīvas. Kā piemēru var minēt sasniegto bezvīzu režīmu un noslēgto Asociācijas līgumu. Nākotnē var uzskatīt, ka Ukraina turpinās tuvināties ES, kaut gan Ukrainas pieredze rāda, ka tiešais ceļš uz ES gandrīz nav iespējams.

Nenoliedzami, Gruzijas Eiropas integrācijas procesā nozīmīga loma ir Austrumu partnerības atbalstam. Turpmāk var sagaidīt ES un Gruzijas juridisko un institucionālo tuvināšanos, Gruzijas sadarbības pastiprināšanu ar ES specializētajām aģentūrām, ar ES saistītu infrastruktūru, ka arī sadarbības padziļināšanu cīņā pret kopīgiem draudiem.

Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas, Azerbaidžānas valdība "balansē" starp Rietumiem un Krieviju. Azerbaidžāna, būdama nopietna naftas eksportētāja, atrodas uz "Austrumu partnerības ceļa malām", neuzrādot izteiktu iniciatīvu, vienlaicīgi arī paliekot Austrumu partnerības valstu vidū.

2018.gada parlamenta vēlēšanas Moldovā būs vissvarīgākās valsts vēsturē, jo izšķirs vai Moldova turpinās savu ceļu Eiropas integrācijas virzienā vai tomēr dos priekšroku Eirāzijas integrācijai?

Arī Baltkrievijas valdība svārstās starp Eiropas integrāciju un Eirāzijas integrāciju. Neskatoties uz to, ka Baltkrievija ir interesanta atsevišķām Eiropas valstīm, bet ne Eiropas Savienībai kopumā, attiecībās starp Baltkrieviju un ES ir atveries "iespēju logs". Lai izmantotu šis iespējas, Baltkrievijas jāmainās, jānodrošina demokrātijas procesu īstenošanu valstī. Joprojām aktuāli ir jautājumi - Vai Baltkrievijas valdība vēlas šīs izmaiņas? Ko Baltkrievija var piedāvāt pretī Eiropai?

Armēnija Austrumu partnerības samitā Briselē 2017.gada 24. novembrī  parakstīja Sadarbības un ciešākas partnerības vienošanās, tomēr nav sagaidāms, ka līguma parakstīšanai sekos ievērojamas izmaiņas Armēnijas ekonomikā. Jāņem vēra, ka Armēnija ir interesanta Krievijai kā valsts, kas cieši sadarbojas ar Rietumiem. Krievija Armēniju vēlas izmantot kā tiltu uz Rietumiem, turklāt, Rietumiem ir velme izmantot Armēniju tādā pašā veidā.

Ja mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņvalstis būtu stabilas, drošas, demokrātiskas, kur tiek ievērotas cilvēktiesības, tad, iesaistīšanos Austrumu partnerības politikā un Austrumu partnerības valstu eirointegrācijas veicināšana ir Latvijas interesēs.

Dr.oec. Svetlana Jesiļevska, Biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Biedrība Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli