Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā


foto; Ilmārs Znotiņš

Godātie klātesošie!
Dāmas un kungi!
Zemgalieši!
Jelgavnieki!


foto;Ilmārs Znotiņš,

Prezidentam Jānim Čakstem izglītības un zinātnes jautājumi bija svarīgi visu mūžu. Maskavas latviešu lasāmie vakari, akadēmiskā vienība “Austrums” (arī šodien tika pieminēts, ka “Austrums” bija bagātīgi pārstāvēts), aktīvā iesaiste nacionālās universitātes dibināšanā un lekciju lasīšana studentiem par spīti aizņemtībai valsts lietās – tās ir tikai atsevišķas spilgtas epizodes, kas apstiprina, cik būtisku lomu Jānis Čakste piešķīra izglītībai un zinātnei.


foto;Ilmārs Znotiņš

Ir dziļi simboliski, ka mēs šodien – Jāņa Čakstes 160. dzimšanas dienā – pulcējamies vēsturiskajās Academia Petrina telpās, lai jubilejas noskaņās klausītos akadēmisku priekšlasījumu.

Vēl simboliskāku šo brīdi dara tas, ka tieši šajās telpās savulaik atradās Jelgavas vīriešu ģimnāzija, kur savulaik mācījās arī pats Jānis Čakste. Mēs esam telpās, kur mūsu topošais prezidents apguva zināšanas, veidoja savu personību (personība pamatā veidojas tieši pusaudžu gados, tātad gados, kad viņš staigāja pa šīm kāpnēm un zālēm) un sāka ceļu pretī lieliem darbiem valsts un tautas labā.


foto;Ilmārs Znotiņš

II

Man šķita interesanta šodien izvēlētā tēma, un šī tēma ir interesanta vairāku iemeslu dēļ.

Šodien 160. Jāņa Čakstes dzimšanas dienā mēs, protams, interesējamies tieši par valsts pirmo prezidentu, un šis aspekts valsts prezidenta darbībā nav līdz šim pietiekoši izzināts. Mēs vēl dzirdēsim interesantas atziņas un varbūt jaunus aspektus.

Otrkārt, Latvijas valsts starptautiskā pārstāvība, starptautiskā reprezentācija un vispār ārpolitika kā tāda vēstures zinātnē ir diezgan maz pētīts vēstures posms. Mums ir jāskatās, lai mēs savas valsts vēsturi, valstiskumu kopumā izzinātu arvien vairāk un arvien labāk, jo vēstures zināšanas ir svarīgas ne tikai vēsturniekiem un tiem, kuri interesējas par vēsturi, bet jebkuram, jo vēsture veido daļu no nācijas. Nācija balstās vēsturē, jo bez vēstures nācija šodien nevar pastāvēt. Tādēļ vēstures zinātnei ir diezgan izšķiroša loma mūsdienu valstiskuma uzturēšanā.


foto; Ilmārs Znotiņš

Ir interesanti arī tas, ka vēsture nekad nav izpētīta. Pirmkārt, tādēļ, ka ikdienā ir tik daudz notikumu, un vēsturnieki vēlāk pēc simt gadiem no miljoniem notikumu izvēlēsies tikai dažus. Līdz ar to šie daži, ko izvēlēsies, arī ieies tā saucamajā vēsturē un cilvēku atmiņā. Interesanti ir arī tas, ka vēsture visu laiku mainās, jo arī tie notikumu, kas ir izpētīti, vienmēr tiek izpētīti no attiecīgā vēsturnieka viedokļa, un attiecīgais vēsturnieks vienmēr ir ietverts savā laikmetā. Viņš vienmēr skatās uz vēsturi no tā brīža, ideju kopuma un tā brīža skatījuma, un tas var būt arī dažāds skatījums, jo viņš ir vienmēr, kā mēs visi esam, laikmetnieks sava amata laikā. Tad, kad arī jūs paši skatāties uz notikumiem, uz ko skatās vēsturnieki 20–50 gadu vēlāk (tieši tos pašus), tur būs kaut kas jauns, kaut kas cits. Līdz ar to vēstures pētīšana ir pastāvīgs uzdevums.


foto; Ilmārs Znotiņš

Arī šodienas lektors pieder pie jaunās paaudzes vēsturniekiem, kurus pavada mūsdienu laikmets. Mēs noteikti dzirdēsim jaunus aspektus, jaunus metodoloģiskus aspektus, varbūt arī jaunus faktoloģiskus aspektus šodienas priekšlasījumā. Es vēlu pats sev un visiem klātesošajiem interesantu priekšlasījumu. Paldies jums!

 

Foto no pasākuma. Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidenta kanceleja
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri