MK apstiprina virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā

2019. gada 21. maija sēdē Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, apstiprinot virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka AS “Augstsprieguma tīkls” paraksta Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai un pēc šī līguma prasību izpildes Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu.

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Baltijas valstu enerģētisko drošību, stiprinās dalību Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū, kā arī samazinās atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas.

Gan no tirgus attīstības, gan ES energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis. Vairāku valstu energosistēmu darbība sinhronā režīmā ievērojami samazina energosistēmas ekspluatācijas izmaksas un uzlabo drošību, jo samazina lokālu avāriju iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz energosistēmas stabilitāti un vienkāršo energosistēmas būtisku darbības parametru, piemēram, frekvences, uzturēšanu. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu energoapgādē aizvien būtiskāku lomu ieņem elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes no ES valstīm, bez tam būtiski attīstās ES valstu sadarbība energoapgādes drošības un solidaritātes politikā.

Baltijas valstu gatavošanās energosistēmu integrācijai ES valstu energosistēmā turpinās jau vairākus gadus, iesaistītajām pusēm veicot pētījumus par paredzamajiem elektropārvades sistēmas darbības režīmiem un ar tiem saistītajām izmaksām, kā arī par ekonomiski un tehniski pamatotākajiem risinājumiem energosistēmu integrācijai.

Kā iepriekš ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Vēsturiski Latvijas un pārējo Baltijas valstu energosistēmas ir projektētas kā daļa no bijušās PSRS vienotās energosistēmas, tāpēc arī pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Baltijas valstis saglabāja vēsturisko elektropārvades infrastruktūru, un joprojām turpina sadarbību sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju.