Valsts prezidents Raimonds Vējonis Tallinā tiekas ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu

"Šogad mēs atzīmējam piecpadsmit gadus, kopš Latvija un Igaunija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Mums vienmēr ir bijusi kopēja izpratne par reģionālo drošību. Kopīgi ar mūsu Eiropas un transatlantiskajiem partneriem reaģējam uz izaicinājumiem mūsu reģionā. Saskaroties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem, būtiski arī turpmāk būt vienotiem un spēt pieņemt saskaņotus lēmumus," uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 2019. gada 10.aprīlī, Tallinā tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.

“Mūsu valstis ir tuvas ne tikai ģeogrāfiski. Mūs saista kopīgais vēstures mantojums, Eiropas un pasaules redzējums, līdzīgās vērtības, izpratne par drauga pleca sajūtu un kopīgo drošību, kas stiprinājās neatkarības un brīvības cīņās. Atzīmējot mūsu valstu simtgadi, mēs to apzināmies vēl izteiktāk nekā parasti,” noradīja Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis atzīmēja, ka valsts vizīte Igaunijā notiek simboliskā laikā. “Mūsu nācijas veidojās vienā laika periodā. Mūsu valstis ir gājušas kopīgu vēstures ceļu. Mūsu nacionālās kustības radīja lūzumu Baltijas sabiedrības attīstībā. Bet tieši pirms simts gadiem, 1919. gada vasarā, latviešu un igauņu karavīri plecu pie pleca sīvās Cēsu kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem. Ar šo kopīgo uzvaru Latvijas neatkarība bija nostiprināta, un tādēļ latviešu tauta vienmēr būs pateicīga jums par šo nenovērtējamo brīvprātīgo palīdzību,” tikšanās laikā ar Igaunijas prezidenti uzsvēra Valsts prezidents.

Valsts prezidents atzīmēja, ka šodien mēs esam tuvi kaimiņi, sadarbības partneri, sabiedrotie un draugi. Latviju un Igauniju saista aktīvs politiskais un ekonomiskais dialogs. Ņemot vērā mūsdienu ģeopolitiskos apstākļus, abu valstu nacionālajās interesēs ir stiprināt un attīstīt jau esošo Latvijas un Igaunijas, kā arī stiprināt ciešo visu trīs Baltijas valstu sadarbību un savstarpējo atbalstu visos līmeņos.

Tikšanās laikā Raimonds Vējonis uzsvēra, ka svarīgi turpināt ciešu sadarbību, īstenojot Rail Baltica  projektu. Ceram, ka nevienā no projektā iesaistītajām pusēm neradīsies jauni šķēršļi, lai ieviestu dzīvē jau pieņemtos lēmumus Rail Baltica savlaicīgai realizēšanai. Tāpat turpmākais gads-pusotrs būs nozīmīgs Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu, kā arī reģionālās gāzes infrastruktūras attīstībai un tirgus izveidei. 

No 2019.gada 9.aprīļa līdz 11.aprīlim Valsts prezidents Raimonds Vējonis valsts vizītē apmeklē Igauniju. Valsts prezidentu valsts vizītē Igaunijā pavada Iveta Vējones kundze.

Valsts vizītes Igaunijā laikā Valsts prezidentam un Ivetai Vējones kundzei paredzēta plaša programma Tallinā, Paidē un Tartu, aptverot valstu politisko, ekonomisko, izglītības un kultūras sadarbību. Valsts prezidentu vizītē pavadīs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kā arī amatpersonu un uzņēmēju delegācija.

Papildus informācija

Trešdien, 2019. gada 10.aprīlī, Valsts prezidentam paredzētas tikšanās arī ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju un premjerministru. Vēlāk Raimonds Vējonis apmeklēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas memoriālu Tallinā, piedalīsies starptautiskajās kiberdrošības mācībās “Locked Shields”, kā arī tiksies ar Igaunijas latviešu diasporas pārstāvjiem. Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze piedalīsies arī valsts vakariņās par godu Latvijas prezidenta vizītei.

Turpinot valsts vizīti Igaunijā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien, 2019. gada 11.aprīlī, apmeklēs Paidi, kur jau vairākus gadus darbojas Latvijas celtniecības materiālu uzņēmuma “Sakret” ražotne. Uzņēmumā notiks apaļā galda diskusija “Darbaspēka tirgus attīstības tendences”. Savukārt dienas turpinājumā plānota Valsts prezidenta uzruna Tartu Universitātē, kā arī tikšanās ar Tartu pilsētas mēru un ziedu nolikšana pie Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un latviešu bēgļu kapavietas. Vizītes noslēgumā Igaunijas Nacionālajā muzejā notiks Latvijas vēstnieka Igaunijā rīkota pieņemšana un oficiālā abu prezidentu atvadu ceremonija.