Intervija ar publiskā sektora finansēšanas vadītāju Polijā un Baltijas valstīs Rafalu Ribacki


public. foto
11. oktobrī Rīgā norisinājās Pan-Baltijas infrastruktūras samits. Konferences mērķis bija izpētīt Baltijas infrastruktūru un tās turpmākās attīstības tendences. "INFRA 2018" apvieno investorus, aizdevējus, attīstītājus, politikas veidotājus, vecākos ekspertus un infrastruktūru aktīvu īpašniekus no Baltijas valstīm interaktīvām diskusijām un kontaktu apmaiņai.

Konferencē savā pieredzē dalījās Rafals Ribacki (Rafal Rybacki) - starptautiski pieredzējis baņķieris.

Šobrīd R. Ribacki ir Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu operāciju Polijas un Baltijas valstu vadītājs publiskajā un infrastruktūras sektorā. Šajā amatā Rafals Ribacki tika iecelts 2014. gadā. EIB viņš strādā  jau 10 gadus un ir ieņēmis tādus amatus kā kredītspeciālists (enerģētikas sektorā Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Dānijā), vecākais produktu ieviešanas speciālists (JESSICA izveidošana un īstenošana Polijā, Čehijā un Lietuvā) un vecākais kredītspeciālists (aizdevumi bankām un uzņēmumiem Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Austrijā). Iepriekš R. Ribacki bijis gan BRE Corporate Finance SA direktors (1994-2007), gan Elektrim galvenais finanšu inspektors (2001-2002) un PPP viceprezidents Polijā. Viņš absolvējis Ekonomikas augstskolu Varšavā ar maģistra grādu starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī ieguvis maģistra grādu finanšu zinātnē Londonas Biznesa skolā.


public. foto

Lasiet ekskluzīvu interviju ar baņķieri.

  1. Daudzas komercbankas var saukt Eiropas Investīciju bankas (EIB) ieguldījumus par “riskantiem”. Vai tas nozīmē, ka Jūsu bankai ir kāda specifiska stratēģija? Vai Jūs varētu aprakstīt savu stratēģiju, komandu un tuvākās nākotnes plānus?

Eiropas Investīciju banka ir drīzāk piesardzīga finanšu institūcija. Patiesībā tā tika izveidota pagājušā gadsimta 50. gados, lai finansētu lielus infrastruktūras projektus. Kā redzams, tas, ko mēdzām darīt, bija tālu no “riskanta”. Tomēr pēdējos gados dalībvalstis, kas ir mūsu tiešais īpašnieks, lūgušas mūs finansēt dažādus sektorus, tai skaitā inovācijas un vidēja izmēra uzņēmumus. It īpaši kopā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), ko esam izveidojuši kopā ar Eiropas Komisiju, mēs esam spējuši mainīt darbības virzienu uz riskantākiem sektoriem. ESIF ir garantijas mehānisms, kas sniedz iespēju Eiropas Investīciju bankai finansēt riskantākus projektus. Tomēr jāuzsver, ka EIB turpina būt ļoti piesardzīga finanšu iestāde ar AAA reitingu un visi mūsu finansētie projekti tiek izskatīti standarta novērtēšanas procedūrā. Turklāt liels skaits mūsu projektu gūst līdzfinansējumu arī no komercbankām vai citiem investoriem.

  1. Vai varat sniegt kādu padomu situācijā, kad valstij ES atbalstītos projektos ir grūti uzsākt izmantot jaunu finanšu instrumentu, nevis izmantot ES grantus?

Šobrīd mēs redzam paradigmas maiņu finansēšanas praksē Eiropā. Valsts nauda vienmēr ir bijusi ierobežota. Grantiem ir viens būtisks trūkums – tie izmantojami tikai vienu reizi. Tie tiek iztērēti un vairs nenāk atpakaļ. Protams, tiek finansēti labi projekti, bet labo projektu ir daudz vairāk nekā valsts naudas. Tādējādi radās ideja izveidot atjaunojamu instrumentu , kas sastāv no dažādiem finanšu instrumentiem, kas atļaus izmantot valsts naudu vēl efektīvāk. Saprotiet mani pareizi, granti turpinās pastāvēt. Liela daļa pētījumu ar nenoteiktiem rezultātiem vai pamata infrastruktūra nevarētu tikt finansēta bez grantiem, tomēr, kur vien iespējams, būtu jāizmanto aizdevumi vai garantijas, lai maksimāli palielinātu pieejamās naudas sniegto efektu.

Jums taisnība – pāriešana no grantiem uz finanšu instrumentiem nav vienkārša. Ir nepieciešamas dažāda veida administratīvās procedūras un pārvaldība. Diezgan bieži ir vajadzīga jauna pieeja ieguldījumu modelim, tostarp piesaistot privāto investoru aktīvāku līdzdalību. Publiskajam sektoram tas jāapgūst. Tomēr pionieri gūs virsroku.

  1. Vai varat mazliet pastāstīt par tādu projektu ilgtspējību, kuru pamatā ir naudas līdzekļi no ES Kohēzijas fonda un ko atbalsta EIB?

Kohēzijas politika ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm, un pagājušajā gadā apmēram 30 % no mūsu aizdevumiem tika novirzīti Kohēzijas reģioniem Eiropas Savienībā. Šī nauda paredzēta, lai finansētu ļoti plašu nozaru un projektu veicinātāju spektru, sākot ar lielām individuālām infrastruktūrām (piemēram, ceļiem, dzelzceļiem, elektroenerģijas starpsavienojumiem) līdz inovācijām un MVU. Daudzi Kohēzijas reģionos īstenoti projekti ir arī ideāls piemērs tam, kā efektīvi apvienot ES un EIB līdzekļus. Šie projekti ir ļoti svarīgi, lai Kohēzijas reģioni varētu izmantot savu izaugsmes potenciālu un lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Lai gan šis process nav ātrs, mēs visi redzam, ka, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, progress ir jūtams un daudzi reģioni pāriet no mazāk attīstītu uz vairāk attīstītu valstu kategoriju.

  1. Vai varat vienkāršos vārdos paskaidrot atšķirību starp investīcijām infrastruktūras projektos Rietumeiropā un Austrumeiropā?

Daudziem varētu būt pārsteigums uzzināt, ka Austrumi un Rietumi dažos aspektos ir līdzīgāki, nekā daudzi uzskata. Dažās augsti attīstītās ES dalībvalstīs investīcijas lielās infrastruktūrās, piemēram, automaģistrālēs, atpaliek jau gadiem.

Turklāt dažiem esošās, vecās infrastruktūras elementiem ir nepieciešams liels remonts vai nopietna apkope. Tā rezultātā pat augsti attīstītas Eiropas valstis šobrīd veic tāda pat veida ieguldījumus infrastruktūrā, kā to dara, piemēram, Latvija vai Polija.

Bet, to sakot, mums ir jāatzīst, ka Eiropas centrālajā un austrumu daļā ieguldījums pamatinfrastruktūrā ir lielāks izaicinošā mantojuma dēļ. Arī šeit būtu lietderīgi labāk izmantot dažādas PPP struktūras, kuras jau izrādījušās veiksmīgas pieredzējušākos PPP tirgos.

Pirmais šāda veida samits notika 2017. gada 28. un 29. septembrī Viļņā, Lietuvā, piesaistot 200 dalībniekus no reģiona. Vairāk informācijas par samitu pieejama šeit: http://www.infrasummit.eu/

 

Aiga Šteinberga
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  metāla durvis  kasko apdrošināšana  vannu restaurācija