Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecības sekmēšanai tiks izstrādāti divi tipveida būvprojekti


Krasta kvartals_public. foto
Ministru kabineta š.g. 14. jūlija sēdē Ekonomikas ministrijai piešķīra finansējumu 426 084 eiro apmērā divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei. Mūsdienu dzīves kvalitātes prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža nozīmīgākajām valsts prioritātēm. Būvprojektu izstrādei Ekonomikas ministrija veiks iepirkumu.

“Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

 

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta izstrādei nepieciešamais finansējums veido 8% no kopējām vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības izmaksām. Viena kvadrātmetra izbūve maksā aptuveni 1300 eiro. Līdz ar to, lai uzceltu vairāk nekā 3000 m2 lielu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (60 dzīvokļi, katrs 50m2) ir nepieciešams ~3 900 000 eiro liels finansējums. Šīs izmaksas iespējams būtiski samazināt, ja katrai ēkai netiek izstrādāts projekts, bet ir iespējams izvēlēties jau sagatavotu tipveida projektu, kas būtu ar paaugstinātas energoefektivitātes risinājumiem, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas.

Tipveida būvprojektu izstrāde dos ieguldījumu vairāku nozaru izaugsmē - būvniecības nozarei, veicinot jaunu, energoefektīvu mājokļu būvniecību, kokrūpniecības nozarei, veicinot pieprasījumu un koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai (dzīves līmeņa uzlabošana, ekonomikas stimulēšana). Tādējādi tiks sekmēta Covid-19 radītās negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību novēršana, sniegts ieguldījums tautsaimniecības stimulēšanā, kā arī radīta pozitīva ietekme uz Latvijas enerģētikas un klimta mērķu sasniegšanu (paaugstināta ēku energoefektivitāte, plašāk izmantoti atjaunojamie energoresursi ēkās, samazinātas radītās SEG emisijas).

Kopš 1993. gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%, kas liecina, ka daudzdzīvokļu dzīvojamais ēku segments nolietojas un neatjaunojas. Valsts un privātā sektora kopējais uzdevums ir attīstīt ilgtspējīgu nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, nodrošinot mājokļa pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Izmaksu ziņā pieejamu jaunu, videi draudzīgu un zema enerģijas patēriņa mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, kas netieši izraisa citus negatīvus efektus – ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija.

Lai veicinātu koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, 2017. gadā Ministru kabinets apstiprināja  grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””. Atbilstoši jaunajam regulējumam Latvijā atļauts būvēt līdz pat 18 metriem un 6 stāviem augstas jaunas dzīvojamās ēkas, izmantojot koksnes būvizstrādājumus.

 

Ekonomikas ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums