Ģirģens iebilst Bordānam par sasteigtas tiesu reformas virzīšanu


foto;Grani.lv
2020. gada 7. janvāra Ministru kabineta sēdē Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens iebilda Tieslietu ministram Jānim Bordānam par nekvalitatīvi sagatavotiem grozījumiem Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos saistībā ar Ekonomisko lietu tiesas izveides kārtību.

Galvenais mērķis specializētās tiesas izveidē ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Šādas tiesas izveides rezultātam būtu jābūt ilgtspējīgai sistēmai ar attīstības potenciālu. Pretēji sākotnēji norādītajam Ministru kabineta 2019. gada 22. augusta rīkojumā "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi", pēc Tieslietu ministra piedāvātajiem grozījumiem Ekonomisko lietu tiesa nemaz neskatīs krimināllietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā, organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējās vienošanās, likumprojektā neiekļaujot Krimināllikuma 218. pantu.

No valsts interešu viedokļa ekonomiskie noziegumi pamatā ir saistīti ar noziegumiem ar nolūku izvairīties no nodokļu samaksas, kā arī ar krāpšanos un piesavināšanos. Pēc statistikas PVN karuseļu shēmas ik gadu valstij izmaksā aptuveni 200 miljonus eiro, kas tiešā veidā nodara ievērojamus zaudējumus valsts budžetam. Tieši šiem noziegumiem arī būtu jābūt Ekonomisko lietu tiesas galvenajam fokusam,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Iekšlietu ministrs norādīja arī uz nepietiekamu cilvēkresursu kapacitāti, kas varētu radīt iespējamus korupcijas riskus lietu sadalē. Vadoties pēc tiesību aktu anotācijās minētajām Tiesu administrācijas prognozēm, Ekonomisko lietu tiesas pirmajā instancē strādās tikai 10 tiesneši, kas gadā izskatītu tikai aptuveni 21 lietas, apelācijas instancē 14 lietas. Tieslietu ministrijas anotācijā minētie 10 tiesneši papildus krimināllietām skatītu arī civillietas un būvniecības karteļu lietu, paaugstinot negodprātīgas prakses risku.

Papildus tam, Ministru kabineta sēde Ģirģena kungs aizrādīja Bordāna kungam arī to, ka Tieslietu ministrijas virzītajos likumprojektos Ekonomisko lietu tiesu štatā nav paredzēts izmeklēšanas tiesnesis, bez kura esamības tiesa nevar funkcionēt, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 40.pantu un 41.pantu izmeklēšanas tiesnesis kontrolē cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos, tai skaitā pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai. Nav saprotams, kāpēc vispārējas jurisdikcijas tiesu izmeklēšanas tiesneši kontrolētu cilvēktiesību ievērošanu Ekonomisko lietu tiesas kompetences krimināllietās, un kāpēc šādas štata vienības likumprojektā nav paredzēts izveidot jaunajā Ekonomisko lietu tiesā.

Iekšlietu ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli