|
Simona, Apolonija
Иван, Йосип |
|
Gudrona ezers draud pārvērsties par lielu ekoloģisko katastrofu
Krievija savukārt piedāvā lētāku iznīcināšanas veidu, (5-6 milj) pārstrādi uz vietas...
Katru dienu nāvējošais "melnais zelts" virzās uz Gaujas pusi, tādējādi saindējot visu dzīvo sev ceļā. Šī nāvējošā teritorija netiek apsargāta un ieeja Gudrona atvarā ir pilnīgi brīva.
Laikraksts "Čas" pietiekami sīki aprakstījis šī Gudrona dīķa izcelsmes vēsturi Inčukalna mežā, un lasītājs ar to var iepazīties sekojoši: http://chas-daily.com/win/2010/09/02/g_007.html?r=32&
Jautājums. Kur tad palikusi apsardze, kur agrākais nožogojums?
Savu redzējumu stāsta vietējais iedzīvotājs, arī deputāts, viņam pieder arī mežs šajā teritorijā: "Esmu nodarbojies ar šo Gudrona jautājumu, pat vērsies kādā no latviešu laikrakstiem, pabijis ar šo sāpīgo lietu Vides ministrijā, bet...atbildi saņēmusekojošu, lai nebāžu savu degunu ,kur nevajag. Visu sapratu... viņiem tur viss sadalīts, visi 25 miljoni..
Laikrakstā materiāls, protams, netika atspoguļots, un daudz kas kļuva skaidrs. Šo laikrakstu finansē partija. Tātad esmu griezies nepareizā adresē. Tas vēl nav viss. Zvanīju uz Vāciju. Zvana rezultātā noskaidrojās, ka ķīmiskās izgāztuves teritorijas apsardzei un apsaimniekošanai ES piešķir miljonu gadā. Ko lai saka, aplis tā arī noslēdzas...
Metāliskā žoga nomontēšana, kas ilgus gadus aizsargāja gan vietējos, gan nejaušos garāmgājējus, gan dzīvniekus un putnus, arī tika nomontēts stāstītāja acu priekšā.
Viņš kļuva par nejaušu aculiecinieku, kā vīri zāģē metāla žogu un iekrauj anonīmā mašīnā bez numura zīmes. Tobrīd piebraukusi vieglā mašīna, no kuras izkāpuši pazīstami Vangažu vīri.
Sarunas gaitā noskaidrojās, ka atbraukušie, strādājuši apsardzē, bet tad nav saņēmuši samaksu... un tādējādi nolēmuši sevi kompensēt..
"Es pat domāju, ka tas viss bija saskaņots ar firmu", stāsta aculiecinieks. "Cik zinu, tad mēnesī apsardze saņēma ap 380 Ls. Divi no apsargiem jau miruši, jo Gudrona dīķa izdalījumi spēj nogalināt. No viņiem vairs patiesību neuzzināsim..."
Ja stāstītais ir patiesība, tad baisi izskanējusi arī 2007.gada intervija ar kādu no vecākajiem zonas apsargiem. Viņš jau tad stāstīja laikrakstam, ka tur nav ko elpot. Gaisā izdalās benzīns un sērsskābe. Viņš vaicāja žurnālistiem, vai nebaidās saindēties ar Inčukalna "aromātu" ? Vasarās nepatīkamais gaiss izplatījās ārpus paredzamās teritorijas.
Šobrīd Gudrona jeb sērskābes un eļļas maisījuma dīķis, draud pārvērsties par lielu ekoloģisko katastrofu
Uzziņai:
Gudrona izgāztuve izveidota padomju industrializācijas periodā 20.gs. 60.gados, un to izmantoja parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas procesā radīto atkritumu glabāšanai.
Slāņu apjoms ir apmēram 15 000 kubikmetru. Otra pārejošā pastveidīgā gudrona apjoms ir 24 000 kubikmetri, trešais – gandrīz 10000 kubikmetru, ceturtais slānis 13 000 kubikmetru piesārņotā grunts. Katrs slānis prasa savas tehnoloģiskās pārstrādes iespējas. Starp citu, vēl pa visu Gudrona ezeru izvietotas tās saucamās ieraktās lēcas.
Turpinājums sekos.
Tweet
| Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs. |
| Pievienot komentāru |
Novadu vēstis
Vēl šajā sadaļā
- Būs apskatāma izstāde par purva dziednieciskajām īpašībām
- Tērvetes dabas parkā norisinājās starptautiska vides izglītības darbnīca ”Zaļā nedēļa”
- Noslēgti pirmie līgumi ar iedzīvotājiem par KPFI finansiālā atbalsta saņemšanu
- E.Sprūdžs: depozīta sistēmas ieviešana dzērienu iepakojumam būs ilgtermiņa ieguvums
- Arī šogad tiks rīkota „Sniega talka”; uzņēmumi tiek aicināti atbalstīt
- AS ”Latvenergo” aicina sagatavoties vētrai
- Tiks stiprināta Latvijas un Norvēģijas institucionālā sadarbība
- Nosaka ekodizaina prasības ar enerģiju saistītām precēm
- Ministrs E.Sprūdžs atklās konferenci par ES līdzfinansēto projektu ieviešanas pieredzi
- AS „Sadales tīkls”: vētra joprojām ietekmē elektroapgādi
Aktuālās ziņas
- Lūša pēdas „Balttour 2012” izstādē vedīs uz Jēkabpili
- Tiks noskaidrotas oriģinālākās graudaugu pārslu ēdienu receptes
- Rosinās izmaiņas Krimināllikumā par seksuāla rakstura noziegumiem
- Lipmans risina sarunas ar Dānijas Hokeja federāciju
- Zemkopības ministre ar Austrijas vēstnieku pārrunās sadarbības iespējas
- Braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem ceļiem pārsvarā ir apgrūtināti
- Rīgas patversmes šodien pārtrauc strādāt diennakts režīmā
- Būs apskatāma izstāde par purva dziednieciskajām īpašībām
- Izrāde: Parīze – Rīga – Parīze. Mākslinieki Elvīra un Rūdolfs Pinnis. Sarakste mūža garumā
- Lai iepazītos ar hemofilijas aprūpi Latvijā, Rīgā ierodas Eiropas Hemofilijas konsorcija prezidents
- Ar Ventspils virtuālo vēstniecību www.visitventspils.com iepazīstinās tūrisma gadatirgū „Balttour"
- Dalībnieki atzinīgi novērtē pirmo cikla “Biznesa attīstības kreatīvais modelis” semināru
- Pavļuts pagaidām nevirzīs ACTA ratifikāciju Saeimā
- Cenu pieaugumu janvārī pamatā noteica energoresursu sadārdzināšanās
- Izlaidums Rēzeknes Augstskolā
- Ķīlis augstu vērtē Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu pārmaiņu īstenošanai Latvijas izglītībā
- Izrāde: Parīze – Rīga – Parīze. Mākslinieki Elvīra un Rūdolfs Pinnis. Sarakste mūža garumā
- E. Rinkēvičs pauž gandarījumu par NATO Ziemeļatlantijas padomē pieņemto lēmumu
- Lipmans risina sarunas ar Dānijas Hokeja federāciju
- Zemkopības ministre ar Austrijas vēstnieku pārrunās sadarbības iespējas
|
Ceturdiena, 9. februāris
|
|
|
|
|







