ZM informē Saeimas komisiju par meža apsaimniekošanas noteikumu izmaiņu pozitīvo ietekmi uz meža nozares ...


foto;https://www.zm.gov.lv/
ZM informē Saeimas komisiju par meža apsaimniekošanas noteikumu izmaiņu pozitīvo ietekmi uz meža nozares konkurētspēju un klimata politikas mērķu sasniegšanu

Otrdien, 11. februārī, Zemkopības ministrijas (ZM), meža nozares un mežzinātnes eksperti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus informēja par ZM izstrādātājiem grozījumiem meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumos.

Saeima 2016. gada 16. jūnijā pieņēma lēmumu  “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”. ZM izstrādātie grozījumi meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz Saeimas atbalstītajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumā ietvertajiem uzdevumiem ministrijai:

  • izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantotās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls;

  • samazināt administratīvo slogu;

  • uzlabot kopējo meža nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.

ZM, meža nozares un mežzinātnes eksperti Saeimas komisijai skaidroja, ka ZM sagatavoto MK noteikumu izmaiņu mērķis ir celt nākotnes mežu kvalitāti un ražību un veicināt daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu un iedrošināt mežu īpašniekus rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk nekā šobrīd, apsaimniekot mežu atbilstoši saviem mērķiem, palielināt meža atjaunošanas apjomu ar kvalitatīvu un selekcionētu Latvijas meža koku sugu stādāmo materiālu (galvenokārt priedi, egli, bērzu). Grozījumu mērķis ir arī palielināt mežaudžu kvalitāti un nomainīt mežaudzes, kas jau sasniegušas savu augšanas potenciālu, vai sākušas zaudēt savu vērtību, kā arī pielīdzināt mērķa caurmērus, no kuriem atļauta meža atjaunošanas cirte, kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu Latvijas meža nozares konkurētspēju. Tikpat svarīgi ir ar šo izmaiņu palīdzību sniegt atbalstu meža nozares stratēģisko mērķa sasniegšanai – palielināt Latvijas mežu ražību par 25% līdz 2050, gadam, tādējādi palielinot ikgadējo CO2 piesaisti Latvijas mežos.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts: “Salīdzinot ar citām Eiropas mežu lielvalstīm, Latvija ir vienīgā, kas nav modernizējusi mežu apsaimniekošanas normatīvos aktus, tādējādi zaudējot konkurētspēju. Mežu struktūras ziņā Latvijai līdzīgās valstīs prasības ir krietni samērīgākas un gudrākas. Piemēram, Somijā un Zviedrijā diametra ierobežojumi nav noteikti, savukārt Igaunijā ir krietni zemāki. Taču tas šajās valstīs nav pasliktinājis vides kvalitāti un meža nozares ilgtspējību. Turklāt šīs izmaiņas noteikumos ir atbalsts latviskai un tradīcijām bagātai tautsaimniecības nozarei un, kas ļoti būtiski, dos papildus nodokļu ieņēmumus valstij, ko ieguldīt, piemēram, zinātnē, izglītībā un citās sabiedrībai nozīmīgās jomās.”

Jānis Eglīts arī uzsver, ka pēc izmaiņām noteikumos netiks cirsti jauni koki. Visas koku sugas jauno, samazināto atļautās ciršanas caurmēru sasniegs ne ātrāk kā pēc 60 gadu vecuma. Jāņem vērā, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja privātais meža īpašnieks kokus cirtīs pēc caurmēra, nocirstajā platībā trīs gadu laikā mežs obligāti būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

Komisijas sēdē ZM arī uzsvēra, ka šie Ministru kabineta noteikumu grozījumi neattieksies uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Turklāt koku ciršana pēc caurmēra nav nekas jauns – jau kopš 2000. gada Latvijā kokus galvenajā jeb atjaunošanas cirtē cērt, kad tie ir sasnieguši vai nu atjaunošanas cirtes vecumu, vai caurmēru. Saskaņā ar grozījumiem līdzšinējais normatīvais regulējums tiek vienkāršots, nosakot vienādu caurmēru visām vienas sugas mežaudzēm, kas nozīmē apsaimniekošanas nosacījumu vienkāršošanu.

Latvijas meža platības pieaug gan salīdzinājumā ar pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, gan kopš neatkarības atjaunošanas. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad meža platība Latvijā bija 23% no kopējās teritorijas, līdz 2018. gadam tā ir vairāk nekā dubultojusies. Arī pēdējo desmit gadu griezumā var redzēt pakāpenisku meža platību pieaugumu. 2018. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektāru (ha) lielu platību jeb 52% no sauszemes teritorijas.

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbumi