Pētījumā noskaidros, uz kādām zivju sugām vislielāko ietekmi atstāj mazie HES


foto;Gaujas Fonds
Lai iegūtu zinātniski pamatotus rezultātus, kā mazo hidroelektrostaciju (HES) radītās ūdens līmeņa svārstības ietekmē upēs dzīvojošās zivju sugas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Lietuvas Enerģijas Institūts piedalās projektā ECOFLOW (Nr. LLI-249). Marta beigās Kauņā notika projekta vidus termiņa seminārs.

Līdz šim Latvijā un Lietuvā nav veikti plaši zinātniski pētījumi par ūdens noteces izmaiņu ietekmi uz upju biotopiem un bioloģisko daudzveidību, taču projekta ECOFLOW mērķis ir, izmantojot zinātniskos pētījumos iegūtus datus, novērtēt mazo hidroelektrostaciju (HES) darbības ietekmi uz upju ekosistēmām Latvijas – Lietuvas pārrobežu upju baseinos. Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos ierīkotas 104 mazās HES. 88 no tām atrodas Latvijā, 16 – Lietuvā.

Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.

Jauna veida Eiropas Savienības prasība ūdens apsaimniekošanas jomā (Ūdens struktūrdirektīvas kopējās ieviešanas stratēģijas vadlīnijas) paredz izstrādāt uz pētījumiem balstītus vidi saudzējošākus noteikumus, kas liktu mazo HES īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret ūdens noteces svārstībām jūtīgo zivju sugām.

Tas nozīmē, ka, turpmāk ražojot elektrību, mazo HES īpašniekiem būs jāņem vērā, ka nedrīkstēs strauji mainīt ūdens caurplūdumu, kas upē dzīvojošajām zivīm rada tā dēvēto straumes ātruma izmaiņu radīto stresu. Piemēram, 2017. gada vasarā, veicot mērījumus, vienā no pētāmajām upēm tika novērots, ka 30 minūšu laikā, pēc tam, kad tika uzsākta elektrības ražošana mazajā HES, upes ūdens līmenis divas reizes pārsniedza sākotnējo līmeni. Rezultātā palielinās krastu izskalošanās, ūdens temperatūras atšķirības augšpus/lejpus HES un attiecīgi arī ietekme uz zivju sugām (stress). Piemēram, strauji samazinoties ūdens līmenim, samazinās zivīm pieejamo biotopu platības, zivis ir spiestas patverties dziļākajās upes iedzelmēs.

Projekta rezultātā tiks izstrādāta metodoloģija ekoloģiskā caurplūduma (E-flow) noteikšanai, priekšlikumi grozījumiem nacionālajā likumdošanā, kas iekļautu ūdens resursu izmantošanas atļauju izsniegšanu un stratēģisko plānošanu, kā arī pret noteces svārstībām jūtīgo zivju sugu sarakstu Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos.

Pirmajā semināra dienā tika diskutēts par efektīvākajām upes kartēšanas metodēm izvēlētajos pētījuma posmos Ventas upju baseinu apgabalā, kā arī par modelēšanas rezultātiem pēc pirmā biotopu apsekojuma. Tika secināts, ka upes ir ļoti sarežģītas ekosistēmas un nav viena pareizā ekoloģiskā caurplūduma. Tas dažādām zivju sugām mainās atkarībā no bioperioda (piemēram, nārstošana) un hidroloģiskajiem apstākļiem (vasaras mazūdens periods, pavasara pali). “Mazās HES darbojas atbilstoši mūsu likumdošanas nosacījumiem, un projektā mēs nevērtējam, vai HES ievēro atļauju nosacījumus. Mēs cenšamies atrast korektu risinājumu ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanai, kas, atšķirībā no garantētā minimālā caurplūduma, ņem vērā tikai hidroloģiskos apstākļus, paredz vērtēt arī dažādām zivju sugām un citām dzīvotnēm nepieciešamo ūdens daudzumu - piemēram, lasim un asarim tas ir atšķirīgs un mainīgs dažādās sezonās”, saka Linda Fībiga, projekta vadītāja, LVĢMC.

Otrajā dienā projekta partneri diskutēja par prezentējamo materiālu saturu un nolēma rīkot seminārā divas paralēlas sesijas katras valsts valodā (latviski un lietuviski) un kopīgo sesiju angļu valodā, kur tika diskutēts par seminārā iegūtajām atziņām un plānotajiem rezultātiem. “Savukārt rudenī Latvijas un Lietuvas ar vides aizsardzību saistītiem cilvēkiem rīkosim semināru Paņevežos, Lietuvā, kurā jau būs zināma pamatinformācija, kāda ir situācija ar HES aizsprostiem upēs, ko tas nozīmē zivīm, un ko mēs jau esam novērtējuši kā nepieciešamo ekoloģisko ūdens daudzumu. Runāsim par rezultātiem Vankas, Ēdas un Cieceres upēs Ventas upju baseina apgabalā, kā arī sniegsim ieskatu pirmajos rezultātos no Bērzes, Īslīces un Auces upēm, kurās mērījumi notiks 2018. gada vasarā”, papildina Linda Fībiga.

Projekta vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Projekta partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

ECOFLOW projektu finansē Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam. Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2017. – 31.03.2019.).

Kopējais projekta finansējums ir 391 245,20 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85% (332 558,42 EUR) apmērā.

www.latlit.eu

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas