Kā sabiedrība izglāba mežu

2017. gads ir bijis notikumiem bagāts arī politikā. Ir bijuši pozitīvi notikumi, attīstība un arī neveiksmes. Ir labi, ja ieceres un izmaiņas, kas sākotnēji iezīmē sabiedrībai negatīvu iznākumu, rezultātā noslēdzas pozitīvi. Vienu šādu 2017. gada notikumu vēlos īpaši atzīmēt. Tas ir saistīts ar Latvijas mežiem – mūsu zaļo zeltu!

Laikā, kad notiek klimata izmaiņas, kad jānostiprina mūsu jūras krastus, Zemkopības ministrija izvēlējās pakļauties lobijam un aktīvi virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”. Grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas: piemēram, jūras piekrastē (301m – 5km) tiktu atļautas kailcirtes, kas šobrīd nav atļautas. Vai varat iedomāties situācijas, kad jau aiz liedaga un pirmajām kāpām agrākā priežu meža vietā paveras kailcirte?

Tāpat grozījumi paredzēja samazināt koku diametru, ko atļauts cirst. Tas nozīmē, ka varētu izcirst jaunākas priedes, egles un bērzus. Ko tas mainītu? Tas mainītu Latvijas mežu vidējo vecumu, līdz ar to arī dzīvnieku pasauli un visu vidi mežā. Tas mainītu arī mums tik ierastās Latvijas dabas ainavas.

No kokrūpniecības viedokļa, protams, būtu īstermiņa ekonomiskais ieguvums. Bet šāda saimniekošana neļautu mežos atjaunoties dzīvniekiem, ogulājiem, kukaiņiem utt. Virzot šos grozījumus, faktiski tika domāts tikai par īstermiņa ekonomiskajiem ieguvumiem, sabiedrības kopīgo labumu noliekot otrajā plānā.

Grozījumu galvenā virzītāja bija Latvijas Mežu īpašnieku biedrība. Jau sakotnēji uz grozījumu kaitniecisko raksturu norādīja vides organizācijas, bet to iebildumi netika ņemti vērā. Tādēļ daudzas vides organizācijas parādīja labu piemēru arī citām nozarēm Latvijā – tās sadarbojās un kopīgiem spēkiem pievērsa sabiedrības uzmanību šai problēmai. Rezultātā pret grozījumiem parakstījās tūkstošiem cilvēku!

Sabiedrības spiediena rezultātā grozījumu virzītāji – Latvijas Mežu īpašnieku biedrība – atkāpās no to virzīšanas. Gada nogalē arī Zemkopības ministrija paziņojusi, ka grozījumus pārskatāmā nākotnē tālāk nevirzīs.

Šajos notikumos saskatīju vairākus pozitīvus aspektus. Pirmkārt, kaitnieciskos grozījumus izdevās apturēt. Otrkārt, daudzas sabiedriskas organizācijas spēja savā starpā sadarboties kopīga mērķa sasniegšanai. Treškārt, tika panākts, ka grozījumu apspriešanā un pilsoniskajās aktivitātes iesaistījās ne vien vides organizācijas, bet arī tūkstošiem Latvijas pilsoņu.

Lai nākotnē izvairītos no situācijām, kad sabiedrībai tik nozīmīgi likumdošanas grozījumi savu ceļu uzsāk klusiņām un notiek centieni tos ieviest, pirms sabiedrība iesaistās to apspriešanā, jebkurai ministrijai būtu jāsāk ar sabiedrības iesaistīšanu jau ieceru sākumposmā.

Plānojot izmaiņas likumdošanā, kas ietekmēs Latvijas mežus, jāvērtē gan ekonomiskie ieguvumi, gan sabiedriskais labums.  Ir jārūpējas par to, lai arī nākamās paaudzes var baudīt mežu sniegtos labumus – līdzīgi kā mēs šodien. Iespējams, tādēļ attiecībā uz šo nozari jau likumos varētu noteikt, ka pirms nozīmīgām izmaiņām ir jārīko to kvalitatīva sabiedriskā apspriešana.

 

Atis Lejiņš, Saeimas deputāts

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

Mēbeļu izgatavošana