Speciālisti: modernie būvniecības materiāli ugunsgrēka gadījumā rada toksikoloģiskus draudus

Lielāko daļu zaudējumu ugunsgrēkos nodara liesmas un sadūmojums, bet vairāk dzīvību paņem un veselībai kaitē tieši indīgie ugunsgrēka izdalītie dūmi, kas rodas degšanas procesos. Šī problēma tiek mazāk apspriesta gan sabiedrībā, gan speciālistu vidū, tāpēc vakar Jelgavā starptautiskā konferencē "Ugunsgrēku bīstamo faktoru ietekme uz ēkām un cilvēkiem" nozares speciālisti sprieda par ugunsdrošību un toksisko dūmu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Kā norāda ugunsdrošības speciālists, tiesu eksperts no Latvijas Mg.sc.ing. Valentīns Buiķis, ir ļoti svarīgi skaidrot sabiedrībai, kas notiek ugunsgrēka gadījumā, ja ēkās tiek pielietoti materiāli, kas kļūst ļoti toksiski degšanas (ugunsgrēka) laikā: „Modernie materiāli ugunsgrēka brīdī kļūst toksiski un nodrošina ārkārtīgi strauju degšanu, kas rada problēmas un dzīvības un veselības draudus ēkas iemītniekiem. Ja esošie Latvijas būvnormatīvi nosaka un normē materiālus no toksiskuma viedokļa ēkas ekspluatācijas laikā, tad degšanas toksiskums nav normēts. Līdz ar to šī faktora izvērtēšana pašlaik paliek pašu cilvēku ziņā.” V. Buiķis uzsver, ka ēku būvētājiem ir jādomā praktiski un jābūvē ilgtermiņā, izvēloties varbūt ne tos lētākos, bet tādus materiālus, kas ne vien nedegs, bet arī neradīs toksisku piesārņojumu un draudus cilvēku veselībai un dzīvībai uguns nelaimes gadījumā.

Tāpat konferencē tika diskutēts jautājums par ugunsdzēsēju veselību un viņu saslimšana ar vēzi. Kā norāda speciālisti, Latvijā šī problēma neesot risināta. Pētījumi atklāj, ka vairums ugunsdzēsējiem specifisko slimību rodas no toksiskajām vielām, kas izdalās ugunsgrēku laikā. Ilgtermiņā saskare ar šīm vielām var sasniegt veselībai bīstamu līmeni. Ja toksiskā bīstamība, izbūvējot ēkas, tiks samazināta ugunsdzēsējiem, tad tā būs mazāka arī ēkas lietotājiem un apkārtējiem, ieskaitot arī vidi.

Uguns nelaimju statistika Latvijai nav glaimojoša – Latvijā ik gadu notiek ap 9 līdz 10 tūkstoši dažāda veida ugunsgrēku, un Latvija ir pirmajā vietā ugunsgrēku skaita ziņā – uz 1 000 cilvēkiem ir vidēji 6,4 ugunsgrēki (2014. gads CTIF dati). Latvija ir arī ceturtajā vietā bojā gājušo skaita ziņā – uz 100 000 iedzīvotājiem ir 4,7 bojāgājušie (2014. gads CTIF dati). Aptuveni 75% ugunsgrēku notiek ēkās (dzīvojamās, sabiedriskās, ražošanas, u.c.), tāpēc tieši pašlaik ir jāpiedomā, kā mazināt ugunsgrēka radīto toksiskumu.

Jau ziņots, ka vakar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē rīkota konference "Ugunsgrēku bīstamo faktoru ietekme uz ēkām un cilvēkiem" par ugunsgrēka bīstamajiem faktoriem modernajās būvēs, būvmateriālu ugunsreakciju un citām tēmām. Konferencē piedalījās pašmāju un starptautiski eksperti – tiesu eksperts V. Buiķis, Dr.sc.ing. E. Bukšāns no Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, Birgita Meseršmida (Birgitte Messerschmidt, apvienība “Fire Safe Europe”, Brisele), Laima Gruzdīte (Laima Gruzdytė, ārsts – toksikologs, Lietuva), Tomijs Bekgords Kērs (Tommy Baekgaard Kjaer, Dānijas ugunsdzēsēju vēža asociācija), speciālisti no uzņēmuma BMS Tehnoloģijas, Jānis Abāšins (Latvijas Apdrošinātāju asociācija), Juris Puriņš, risku inženieris (ADB Gjensidige), Dzintars Lagzdiņš (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks), Evija Avota (Ekonomikas ministrijas, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļa).

Konferencē piedalījās 120 dalībnieku no dažādām Latvijas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem.