Peldēties nedrīkst vietās, kur aug zilaļģes. Pastāstām, kāpēc


foto;incamp.ru
Iestājoties siltam laikam Latvijas piekrastē strauji vairojas aļģes, tostarp potenciāli toksiskās zilaļģes. Pagaidām Veselības inspekcijā nav saņemta informācija par zilaļģu savairošanos peldvietu ūdenī tādā apjomā, lai būtu iemesls noteikt peldēšanās ierobežojumus, bet jābūt piesardzīgiem. Pastāstām, kāpēc.

Kāpēc ūdens “zied”?

Kā vienmēr, vasaras otrajā pusē Rīgas ūdenstilpes pakāpeniski noklājas ar gļotām, ko parasti sauc par "ūdens ziedēšanu". Taču šogad siltā laika dēļ šis process varētu sākties ātrāk. Lielākā daļa savairojušos aļģu gan ir nekaitīgas. Bet arī tādi ūdensaugi, no kuriem vajadzētu izvairīties. Tās ir zilaļģes.

Potenciāli toksisko zilaļģu „ziedēšanu” Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un Rīgas jūras  līcī novēro katru gadu. Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs  16° C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt, slāpekļa un fosfora savienojumi. Līdz ko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu „ziedēšana” mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan „ziedēšanas” intensitāte, gan ilgums.

Zilaļģēm patīk stāvošs ūdens

Rīgā visbiežāk „ziedēšanu” novēro lielākajos Pierīgas ezeros, kur ir neliela ūdens apmaiņa, piemēram,  Mazajā un Lielajā Baltezerā, Ķīšezerā, Juglas ezerā, Langstiņu ezerā un citās ūdenstilpēs. Iepriekšējos gados, saskaņā ar pašvaldības un atsevišķu iedzīvotāju sniegto informāciju, zilaļģu savairošanās pazīmes bija novērotas arī vairākās peldvietās Daugavas upes piekrastē Rīgā, parasti līčos, kur ūdens kustība ir mazāka un nav straumes.  Šogad Veselības inspekcijā līdz šim nav saņemta informācija par zilaļģu savairošanos peldvietu ūdenī tādā apjomā, lai būtu iemesls noteikt peldēšanās ierobežojumus.  Tomēr Inspekcijas speciālisti  iesaka būt īpaši piesardzīgiem, izvēloties peldvietas, un pirms peldēšanās izvērtēt, vai ūdenī nav novērojamas zilaļģu savairošanās pazīmes:

  • Sākumā, kamēr zilaļģes nav savairojušās lielā daudzumā, tās izskatās kā mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi ūdenī.
  • Jo lielākā koncentrācijā zilaļģes savairojas, jo ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, krāsa var būt izteikti zaļa, var būt arī dzeltenīga vai dzeltenbrūna. Ūdens var pārklāties ar zilganzaļu plēvi un tam parādās neraksturīga smaka.
  • Zilaļģēm sadaloties, krāsa kļūst neizteiksmīgāka, pelēkbrūna.

“Mirušais” ūdens ir bīstams dzīvniekiem

Zilaļģēm atmirstot, ūdenī var tikt izdalīti toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādu alerģiskās reakcijas un iekaisumu.  Ja tiek novērotas minētās pazīmes, aicinām iedzīvotājus šādā ūdenī nepeldēties un īpaši parūpēties, lai šādā ūdenī nepeldas bērni. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka mājdzīvnieki dzer ūdeni, kuros masveidā savairojušās zilaļģes – dzīvnieki ar ūdenī esošajiem toksīniem var saindēties un pat aiziet bojā!

Cilvēku saindēšanās ar zilaļģēm notiek ļoti reti. Ja tomēr notikusi saskare ar zilaļģēm, nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, var lietot aktivēto ogli, smagas saindēšanās gadījumā jāsazinās ar mediķiem.

Ar zilaļģēm piesārņotā ūdenī nedrīkst peldēties, ūdenim nedrīkst laist klāt bērnus un dzīvniekus. Šādu ūdeni nedrīkst izmantot nekādiem nolūkiem, jo pat pēc uzvārīšanas toksīni nepazūd.Ar šādu ūdeni nedrīkst laistīt dārzeņus un augļus.

Kā atpazīt zilaļģes?

To, vai zilaļģes konkrētajā vietā ir toksiskas, nevar noskaidrot pēc izskata, nepieciešams veikt laboratoriskus testus. Tādēļ jāizvairās no jebkādas saskares ar ūdeni, kurā ir zilaļģes.

Tāpēc gadījumā, ja jums šķiet, ka "ūdens zied", tieši ar zilaļģēm, ziņojiet par konkrētajām vietām un ūdenstilpēm Veselības inspekcijai pa tālruni 67081600, faksu 67819672 vai elektronisko pastu vi@vi.gov.lv.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

virtuves mēbeles
apdrošināšana  octa  jumts  Аренда автобусов в Мюнхене  vannu restaurācija