Patvērumu Latvijā pērn lūguši 52 ieceļotāji

Pagājušajā gadā 52 ieceļotāji Latvijai lūguši patvērumu, taču tikai pieciem piešķirts bēgļa statuss un vēl seši iebraucēji saņēmuši alternatīvo statusu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika.

Visbiežāk iesniegumi ar lūgumu piešķirt patvērumu pērn saņemti no Afganistānas pilsoņiem – 6 pieaugušie un vēl 12 bērni kā savu piederības valsti bija norādījuši tieši Afganistānu. Vēl 11 ieceļotāji patvērumu lūdza no Uzbekistānas, bet pa trijiem iebraucējiem bijis no Irānas, Krievijas un Palestīnas.

Iesniegumi saņemti arī no diviem Bangladešas iedzīvotājiem, diviem Kongo Demokrātiskās Republikas pilsoņiem, kā arī pa diviem Gruzijas, Turcijas un Sīrijas valstpiederīgajiem. Pēc patvēruma vērsušies arī pa vienam ieceļotājam no Irākas, Eritrejas un Baltkrievijas, savukārt vēl viens patvēruma meklētājs bijis bezvalstnieks, jo nav bijis piederīgs nevienai valstij.

Izskatot visus iesniegumus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 1951.gada Ženēvas konvencijas bēgļa statusu pērn piešķīrusi 5 personām, no kurām 3 bēgļi nākuši no Krievijas, viens no Kirgizstānas un vēl viens no Baltkrievijas. Tāpat pērn sešas personas saņēmušas alternatīvo statusu, kas tiek piešķirts patvēruma prasītājiem, kurus nevar atzīt par bēgļiem, taču pastāv pamats uzskatīt, ka pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī šīs personas varētu tikt pakļautas smagam kaitējumam.

Kā norāda PMLP, patvēruma jomā situācija pērn ir bijusi aptuveni tāda pati kā 2008.gadā, un patvērumu prasītāju skaits saglabājies gandrīz tāds pats kā gadu iepriekš.

Taču pēdējos gados mainās tendences, jo šobrīd arvien biežāk Latvijā ierodas patvēruma meklētāji ar lielām ģimenēm, piemēram, ģimenes no Afganistānas, kurās ir pat septiņi bērni. Visbiežāk šie patvēruma meklētāji pamato, ka savā valstī jūtas apdraudēti un vajāti sakarā ar viņu rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem.

Kopš 1998.gada, kad tika uzsākta patvēruma procedūra, patvērumu pieprasījušas 306 personas, no kurām bēgļa statuss piemērots 22 personām, bet vēl 27 personas saņēmušas alternatīvo statusu. Divi bēgļa statusu saņēmušie iedzīvotāji šajā laikā jau ir naturalizējušies un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar Patvēruma likumu, par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) savas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.

www.pmlp.gov.lv

   Tweet