Domburšovs kā reklāmklips

Ar interesi sākumā, bet ar vilšanos un garlaicību turpinājumā noskatījos J.Dombura reklāmraidījumu A.Šķēlem 27.01.2010 LTV 1 programmā "Kas Notiek Latvijā" (interesanti vai KNAB šeit nesaskatīs kādus pārkāpumus..? Tomēr sabiedriskā TV un 1,5 stundas politiskās reklāmas klips ierindas pilsonim.). Kā jau bija paredzams, nekā jauna. A.Šķēle teica to pašu, ko visu laiku jau ir teicis. Šajā sakarā pietiekoši interesantas ir L.Rozenfeldes atsauksmes par minēto A.Šķēles interviju.

Piekļūstot pie varas un sākoties denacionalizācijai daži strauji uzsāka "pirmatnējā kapitāla" uzkrāšanu... Nerakāsimies A.Šķēles iespējamos pagātnes privatizācijas organizēšanas "varoņdarbos." Uz brīdi aizmirsīsim par tādām lietām, kā valsts nozagšana, "prihvatizācija", Latvenergo miljoni, nāvīgie lapseņu dzēlieni u.c. neizskaidrojamas lietas. Cerēsim, ka būs Latvijā kādreiz normālas tiesībsargājošas institūcijas, kuras varbūt šeit viesīs tautas sen gaidīto skaidrību. Pievērsīsimies tam, ko tad Šķēle vēlas uzsākt, kā iespējamais nākamās valdības vadītājs.

Nekas daudz jau viņam nebija ko teikt: Nodokļi, nodokļi....un tas arī būtībā viss. Ak, jā - vēl lata devalvācija. Bet pa starpai pieminēti arī ES fondu līdzekļi. It kā jau nebūtu bijis G-24 izsaimniekoto līdzekļu, bezjēdzīgi iztērēto pirmo gadu ES struktūrfondu līdzekļi un citas klapatas ar tām svešzemju naudām (kā saka Repše un Godmanis - skolas nauda). Sāk likties, ka cienītais premjera amata kandidāts nepazinās esošo stāvokli valstī.
Problēma nav tik daudz nodokļos, devalvācijā vai revalvācijā, ārējos aizņēmumos u.c. viņam tik mīļās naudas plūsmās. Problēma ir Latvijā liberāļu uzspiestā saimnieciskā mehānisma mazspējā.

Šeit nekāda nauda līdzēt nevar un tāpēc "nav ko meklēt melnu kaķi tumšā istabā, it sevišķi ja tā tur nav." Runa par to, ka krīzes iemesli meklējami tautas kārē trekni dzīvot, bet ne valdību nespējā šo kāri savlaicīgi prognozēt un adekvāti regulēt, skaidri parāda premjera kandidāta nekompetenci ekonomikā un valsts vadībā (nevajag jaukt ar māku administrēt valstī esošo finanšu plūsmas savu kapitālu uzkrāšanai). Arī aiz viņa stāvošās elites pagrimuma dziļumu.

Tajā pat laikā tas, ka A.Šķēle pats nespēj(vai nevēlas..?) izprast ekonomiskās likumsakarības, nenozīmē, ka viņš būtu slikts premjers. Galu galā arī R.Reigans, T.Blērs vai A.Merkele neizcēlās ar izcilām ekonomiskām zināšanām. Bet tas viņiem netraucēja sekmīgi vadīt valsti.

Iemesls vienkāršs - aiz šiem politiķiem stāvēja veselas profesionāļu–ekonomistu komandas, kuras spēja domāt un analizēt institūtu līmenī. Kur šāda komanda ir A.Šķēlem? Vai tā, kura izputināja valsti un tagad visu nogrūž uz pasaules krīzi..? Lai nosauc no savas komandas kaut vienu vērā ņemamu ekonomistu!

Tādu, kuru šīs komandas vadītājs pats uzklausītu... un kuram uztice tos tauta. Tur tādus ar uguni nesameklēsi. Tad kāpēc lai vēlētājs ticētu neprofesionāla diletanta A.Šķēles solījumiem? Tikai izrādīto vadoņa ambīciju pēc? Jo pati komanda neslēpj, ka A.Šķēle tai vajadzīgs tikai kā harizmātisks līderis vēlēšanu kampaņā.

Tieši šeit lielā mērā arī slēpjas rietumu tirgus ekonomikas modeļa dzīvotspēja atšķirībā no Latvijas ekonomiskā modeļa mazspējas. Pie mums jau gluži parasta un normāla lieta, ka ja cilvēks pēkšņi kļūst par deputātu vai ministru, viņš sāk uzskatīt, ka automātiski, kā uz burvja mājienu, ir kļuvis zinošs visas jomās... Varbūt, ka tā ir kāda jauna vēl neizpētīta slimība, kura smagi ķērusi Latvijas politiķus, bet varbūt vienkārši mazvērtības komplekss...

Atgriezīsimies pie Šķēles. Intervija skaidri parādīja, ka cilvēks neizprot un negrib izprast (varbūt viņam tas vienkārši nav izdevīgi?) Latvijas saimnieciskā modeļa īpatnības un trūkumus. Nav runa par finanšu krīzi kā tādu, kā to A.Šķēle vairāk kārt uzsvēra... Valsts jau kādus 15 gadus atrodas permanentā vispārējā sistēmas krīzē.

Un tā nav attīstības krīze, kā to nosauca ekonomiste R.Karnīte. Pie šādas sistēmas Latvijā ilgtspējīgai attīstībai nav nekāda ekonomiskā pamata. Pat V.Zatlers savā runā Davosā bija spiests atzīt, ka klājai, tikai uz patēriņu balstītai ekonomikas sistēmai pienācis gals. Par teikto liecina ne tikai krīzes finanšu, nekustāmā īpašuma, darbaspēka vai citos tirgos... bet gan krīze sabiedrībā kopumā, kas izpaužas kā tautas neticība valsts varai un pārvaldei, masu medijiem, darba devējiem, valstij, valstī pastāvošajiem likumiem.

Notiek strauji sociālās noslāņošanās procesi, nepārtraukti zema preču un pakalpojumu konkurētspēja, nepārtrauktas dažādu valsts nozaru reformas (reformas reformu dēļ, kurām tā arī gala nesaredz...), valsts nozagšana, politiķu un ierēdņu nekompetence un savu interešu stādīšana pār sabiedrības, tautas un valsts interesēm. Valsts pārvaldes organizēta darbaspēka masveida emigrācija, un pāri visam no padomijas mantotā blatu sistēma.

Kad A.Streipam LR 1 ikdienas raidījumā kāds klausītājs taujāja, kā tas var būt, ka Zviedrijā ministri atkāpjas no amata par dažām savām vajadzībām iztērētām kronām no valsts naudas, bet Latvijā zūd miljardi, un neviens nekur neatkāpjas, tad A.Streips kā pašsaprotamu skaidroja, ka Zviedrijā esot ļoti augsti politikas un politiķu morāles standarti.

Vai kāds ir dzirdējis A.Šķēli atzīstam, ka Latvijas politiķu standarti ir galīgi nederīgi? Neizskatās, ka runa ir par esošā stāvokļa nopietnību tautai un valstij. Drīzāk atkal sava biznesa labumam cenšas āzis iekārtoties darbā par dārznieku sabiedriskā dārzā. Ko gribējās saklausīt A.Šķēles teiktajā? Kādu piedāvājumu viņa paša grautās rūpniecības atjaunošanā un tās konkurētspējas paaugstināšanā, amatniecības un individuālās uzņēmējdarbības attīstībā...

Kādi šajā situācijā ir iespējamie risinājumi? Atbilde jau šķietami vienkārša – valstij nepieciešama Saeima, MK un centrālā banka, kuras kopā piedāvā konstruktīvu, saskaņotu ekonomisko politiku. Aizstāv to arī ES un starptautiskā līmenī. Aizstāv no Latvijas valsts un tautas, nevis kādu citu interešu, viedokļa. Kā arī reāli īsteno šo programmu.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas. Sabiedriskie mēdiji turpina rādīt iepriekšējo vēlēšanu varoņus. Kā iespējamos valsts līderus, kuri diemžēl aizvien atgremo vienas un tās pašas stereotipās frāzes, lozungus un novecojušās dogmas, ar kurām pārpilnas neskaitāmās varas partiju iepriekšējās oficiālās programmas. Kuri turpina māžoties piedāvājot tautai kārtējos referendumus vēlēšanu kampaņu laikā sazin par ko, lai tik vēlētāju piesaistītu... Līdz šim neviens nav mēģinājis piedāvāt jēgpilnas, konkrētas rīcības programmas ar jaunām, konstruktīvām idejām. Arī A.Šķēlem tas nelikās vajadzīgs.

Šobrīd vajadzīgi risinājumi pašreizējās lejupejošās spirāles apturēšanai. Galvenokārt bezdarba pieauguma un cilvēku bēgšanas no valsts apturēšānu. Šādi risinājumi ir. Bet tie var krietni sarežģīt "trekno runču" dzīvi Latvijā. Jo sen jau aizmirsies daudziem, ka valsts ierēdņi un darbinieki, banku un apdrošināšanas kompānijas, celtniecības SIA utt. ir tikai pakalpojumu sniedzēji klientiem, nevis likumu aizsargātie spekulanti ar nodokļu maksātāju naudu.

   Tweet