Vecā krekla otrā iespēja: cik labprāt Latvijas iedzīvotāji iegādājas lietotu apģērbu?

Regulāra jauna apģērba iegāde ir visai izplatīts Latvijas iedzīvotāju paradums – 69% savu garderobi atjauno vai papildina vismaz reizi gadā, bet gandrīz trešā daļa gada laikā to dara pat piecas un vairāk reizes, noskaidrots AS "Latvijas Zaļais punkts" aptaujā*. Lai gan pirmajā brīdī tā šķiet dārga izprieca, izrādās, gana daudzi to risina, iegādājoties lietotu apģērbu, kas izmaksā mazāk. Kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju labprāt iegādājas lietotu apģērbu un tekstīlijas, liecina aptaujas dati.

Par lietotu apģērbu ir gatavi maksāt pat 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk lietotu apģērbu iegādājas sievietes, iedzīvotāji 30–39 gadu vecumā, laucinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 500 eiro. Krietni mazāk, apmēram ceturtā daļa, ir to, kuri lietoto preču veikalos pērk arī citus tekstilizstrādājumus, piemēram, galdautus, gultasveļu un aizkarus. Vienlaikus 40% iedzīvotāju atzinuši, ka iegādājas tikai jaunu apģērbu un tekstilpreces. Aizspriedumaināki pret lietotu apģērbu iegādi ir vīrieši (49% pretstatā 31% sieviešu), jaunieši 18–29 gadu vecumā (51% iegādājas tikai jaunu apģērbu), rīdzinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 900 eiro mēnesī.

Protams, iegādāties lietotu apģērbu ir daudz izdevīgāk, tāpēc šādi aptaujas dati nav pārsteigums. Arī piedāvājums mēdz būt gana oriģināls un atšķirīgs no masu produkcijas: no 2017. gadā Latvijā importētajām 27 000 tonnām apģērba 42% bija lietotie apģērbi. Tekstila rūpniecības nozare visā pasaulē attīstās ļoti strauji, un līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinās arī dažādu tekstila izstrādājumu patēriņš. Taču tieši tāpēc mums ir atbildīgāk jādomā par tā otrreizēju pārstrādi. Lietoto apģērbu veikali ir laba alternatīva, kas paildzina apģērba mūžu un ļauj ietaupīt tā valkātājam,” stāsta “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Kopumā Latvijas tirgū ik gadu tiek importētas ap 27 000 tonnām apģērba un tekstila izstrādājumu, no kuriem 42% jeb 11 300 tonnas veido lietotie apģērbi. Vienlaikus Latvijā arī eksportē lietotos apģērbus un gadā tās veido ap 5200 tonnām, liecina starptautiskās tirdzniecības datubāzē “UN Comtrade” pieejamie dati.

Aptauja liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir ļoti atvērti idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei vai izmantošanai – 89% aptaujāto labprāt nodotu sev nevajadzīgo apģērbu. Taču gandrīz trešdaļa (30%) iedzīvotāju nederīgo apģērbu izmet sadzīves atkritumu konteinerā, pamatojot to ar specializētu apģērbu savākšanas punktu grūto pieejamību.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tomēr nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod visai kūtri. Mums jāstrādā ne tikai pie pieejamas infrastruktūras izveides, bet arī jāpārliecina mainīt paradumus tos 10% Latvijas iedzīvotāju, kuri saskaņā ar aptaujas datiem izmet lietoto apģērbu atkritumu konteineros, jo netic, ka pārstrādei nodotais apģērbs patiešām nonāks tam paredzētajā vietā – tiks pārstrādāts vai izmantots atkārtoti,” norāda K. Zakulis.

Lai īstenotu ES direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” uzsācis unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji tiek aicināti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas, uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir pirmā un lielākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kura rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā Latvijas teritorijā. „Latvijas Zaļā punkta” vīzija ir veidot Latviju kā valsti bez atkritumiem, kurā viss tiek sašķirots, pārstrādāts un visam tiek atrasta vērtība.

Latvijas Zaļais punkts
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli