Atskatoties uz Mārtiņa Dāboliņa izglītojošo izstādi "Latvijas meži raud"

Garkalnes novada domes pārstāvji un viesi, skanot putnu miermīlīgajai čivināšanai, ienāca "mežā". Vienā sienas pusē Mārtiņa Dāboliņa gleznās bija attēloti vēju postījumi, bebru grauzumi, otrā – mierīgs, lēnai pastaigai rosinošs mežs ar saules stariem, pamežu.

Š.g.29.janvārī izstādi atklāja Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Juris Silovs, tad klātesošos uzrunāja bijušais Aizsardzības ministrs, Eiropas parlamentārietis Ģirts Valdis Kristovskis. Es kā pieredzējis ornitologs arī klātesošajiem izteicu savus novērojumus par putnu dzīvi mežā. Protams, vislielāko radošo un profesionālo ieguldījumu šajā izstādē deva meža taksators un gleznotājs Mārtiņš Dāboliņš.

Šos visus brīnišķīgos cilvēkus kopā saveda topošā kultūras darbiniece, Latvijas ekoloģiskās biedrības "Kurzeme" Rīgas rajona vadītāja Aija Neimane. Paldies arī TV ļaudīm no "Panorāmas" par atsaucību!

Joprojām rosīgais un daudzpusīgi zinošais meža taksators ar vairāk kā 40 gadu pieredzi ir ļoti norūpējies par situāciju Latvijas mežos.

Koksne, zari, celmi... pietiktu meža augsnei un pietiktu cilvēkiem. Pietiktu kukaiņiem, sēnēm un baktērijām. Izsaku visu biologu nožēlu par mūsu līdzcilvēku nesaudzību – zāģēt visus kokus pēc kārtas, braukt ar meža mašīnām citu mājās, mājām virsū. To salīdzinu ar nesen notikušo zemestrīci Haiti. Iedomājieties - gāžas zāģēts koks, kura dobumā ir dzeņa mazuļi, citam zaros ligzda ar putnu mazuļiem. Zem mežinieku soļiem, mašīnu riteņiem un ķēdēm sabrūk ligzdas, stādi, asni, migas...

Mārtiņš Dāboliņš iesaka samazināt ceļu malu aizsargjoslas, attālināt kokus no ceļiem un elektrolīnijām, jo pēc vētrām, sniega lauztiem kokiem trūkst elektrības vadi un Latvijas valstij ir lieli zaudējumi.

Arī biologi piekrīt, ka saudzīgi paņemot koksni, zarus, celmus var pietikt visiem. Entomologi apgalvo, ka uz augošiem kokiem un sausiem, zemē gulošiem stumbriem katram ir sava "sabiedrība" – kukaiņi, sēnes, tauriņi...

Ja dzīvnieku suga ir izplatīta, tad pietiek ar nelielu dzīves telpu – daži koku stumbri vai nedaudz hektārā. Piemēram, putniem pat 1 – 2 dobumoti koki hektārā ir pietiekami. Citus kokus var izmantot cilvēks.

Mūsu mežu daudzveidībai ir liela tautsaimnieciskā vērtība, jo tā nesavtīgi dod ienākumus un darbu cilvēkiem.

Ar Latvijas mežu skaistumu un daudzveidību var iepriecināt daudzus, pelnīt valsts un cilvēki. Apmierināts, priecīgs cilvēks strādā par 5 – 10% labāk, veiksmīgāk. Parēķinām!
Pie mums brauc putnu, sēņu un puķu pētnieki, mednieki no citām valstīm.

Kāds vācietis sajūsmināts teica: "Jums ir tik skaisti meži - lieli koki un mazi koki!". Savukārt zviedri bija izbrīnā par mūsu bagātīgo putnu kori mežā. Kailas plantācijas, izcērtot pilnīgi visu, rada vienveidību.

Svirlītis perē zemē, iedzeltenais ķauķis – 3m augstumā. Dziedātājstrazds perē mazā eglītē, vidēja vecuma sīlis, klijāns – lielā pieaugušā eglē. Svirlītis dzied koku pazarēs, sarkanrīklīte – galotnē. Katram meža iemītniekam sava "skatuve" un mītne, tāpēc koki jāizcērt izlases veidā.

Mārtiņš Dāboliņš ar savu pieredzi redz, ka Latvija, pateicoties lielajām meža bagātībām, var pelnīt daudz vairāk. Vajadzīgi lietpratēji saimnieki un saprātīga likumdošana:
• atjaunot papīra ražošanu;
• palielināt sanitāro un kopšanas cirtes ošu, egļu un bērzu audzēs;
• izglītot "zaļos";
• pārskatīt aizsargājamo teritoriju daudzumu privātajos mežos;
• atjaunot Meža ministriju;
• nodibināt neatkarīgu Mežierīcības institūtu;
• samazināt bebru skaitu līdzenumos;
• enerģijas iegūšanai izmantot pašu zemes atjaunojamos resursus: koksni, zarus, krūmus, niedres, salmus, skaidas u.c.

Mežs ir sildījis, barojis un devis materiālus mūsu senču mītnēm. Cirst, zāģēt..., taču tā, lai paliek mežs! Tas prasa vairāk "prāta" nekā izzāģēt, nobradāt, izpostīt mājas tik daudziem meža iedzīvotājiem.

Biologi uzskata, ka 200 – 300 gadus augusi priede pilnīgi sadalās 120 – 150 gados! Daži tādi koki nodrošina pilnvērtīgu dzīvi tik daudziem dzīvniekiem. Katrai dzīvnieku sugai vajag noteikta resnuma kokus.

Latvija arī iepriekš ir notikušas dažāda līmeņa un mēroga konferences, piemēram, putnu, zivju, mežu, biotopu un citas. Jāpiemin, ka drīzumā Latvijā notiks pasaules mēroga konference par vabolēm. Zinātnieki aizvedīs ziņu par Latviju, rosinās citus atbraukt un sadarboties, tādējādi bagātinot mūsu ieņēmumus.

Apdraudēto sugu skaits (melnais stārķis, mazais ērglis, meža balodis, krustknābji u.c.):
• mežu susināšana > 140
• izciršana > 220
• skuju koku tīraudžu ierīkošana > 280
• kaltušo koku aizvākšana > 450
• veco koku izciršana > 25
• gravu, nogāžu izciršana > 80

Nokaltuši koki saglabā meža produktivitāti, tā ir dzīvotne sugām, barība sēnēm, vabolēm, baktērijām, kavē eroziju u.c. Daudzveidīgāks mežs ir veselīgāks, dzīvotspējīgāks un stabilāks.

Mežu daudzveidība un gudra "dalīšanās" ar meža radībām, bagātina cilvēka garu un materiālo labklājību, nerunājot nemaz par gaisa tīrību.

Ornitologs, vides aizsardzības speciālists Jānis Brikmanis

Aija Neimane