NATO SIEVIETES pārdomas Starptautiskajā sieviešu dienā 8. martā

NATO un sievietes – šie vārdi ļaužu prātos nebūt neizraisa tūlītējas asociācijas. Mūsu iztēlē NATO gaiteņos un komiteju telpās mīt vīri formas tērpos vai tumšos uzvalkos, diplomātu iecienītajā ietērpā, un, kas ir vēl svarīgāk, tieši viņi pieņem lēmumus.

Joprojām jāpieliek pūles, lai NATO politiskās vadības struktūrās atrastu sievieti: Francijas vēstniece ir izņēmums, jo Andreani kundze kā vienīgā sieviete pie Ziemeļatlantijas padomes sanāksmju galda ir pavisam viegli pamanāma. Lielāko vairumu augstāko amatu NATO Starptautiskajā štābā joprojām ieņem vīrieši. Pašlaik sievietes atrodas tikai divos no 19 augstākajiem amatiem civilajās struktūrās.

Līdz šim Alianse nekad nav norīkojusi sievieti kā sūtni vai īpašo pārstāvi, vai iecēlusi sievieti par ģenerālsekretāru vai ģenerālsekretāra vietnieku. Tas ir diezgan pārsteidzoši, ievērojot, cik sieviešu Alianses dalībvalstīs ieņem ārlietu un aizsardzības ministru amatus.

Turklāt Horvātijas un Islandes valdību priekšgalā ir premjerministres, un Vācijai ir sava kanclere.
Tomēr, ielūkojoties tuvāk, paveras cita, krietni vien cerīgāka aina.

Pēdējos gados aizvien vairāk sieviešu saista savu profesiju ar NATO. Lai arī joprojām mazākumā, viņas lieliski tiek galā ar visdažādākajiem NATO politiskajiem un militārajiem jautājumiem.

Viņas strādā aizsardzības politikas un iepirkuma jomā, viņas ir politikas padomnieces NATO vecākajam civilajam pārstāvim Kabulā un vada programmu "Zinātne mieram un drošībai". Viņas gatavo NATO komiteju sanāksmes, ģenerālsekretāra vadlīnijas un NATO operāciju analīzes pārskatus. Īsi sakot, sievietes būtiski papildina NATO personālu gan galvenajā mītnē, gan uz vietas.

NATO dzimumlīdztiesības un dažādības politika, ko sabiedrotie apstiprināja 2002. gadā, noteikti ir palīdzējusi sievietēm izsisties uz augšu jomā, kur tradicionāli valda vīrieši. Pēdējos gados aizvien palielinājies to sieviešu skaits, kuras piesakās darbā NATO.

Pašlaik NATO Dzimumu līdztiesības lietu birojs (NATO Office on Gender Perspective) ievieš īpašu Rīcības plānu, un NATO militārā dzimumu līdztiesības lietu komiteja (NATO Military Committee on Gender Perspectives) rosina NATO un partneru valstis apmainīties viedokļiem par politiku dzimumu līdztiesības jautājumos.

Jāatzīmē, ka NATO sākusi nopietnu darbu, lai dotu savu ieguldījumu, ieviešot ANO Drošības padomes (UNSCR) Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību. Rezolūcija Nr. 1325, kas pieņemta 2000. gada 31. oktobrī, piedāvā plašu pasākumu kopumu.

Dokuments aicina valstis un starptautiskas organizācijas aktīvi aizsargāt sievietes un bērnus pret vardarbību militāru konfliktu laikā, saukt pie kriminālatbildības par kara noziegumu - seksuālu vardarbību, integrēt dzimumu līdztiesības aspektu miera uzturēšanas operācijās, uzlabot speciālistu apmācību un atbalstīt vietējo sieviešu miera iniciatīvas.

Turklāt rezolūcija mudina dalībvalstis panākt sieviešu plašāku iesaisti visos miera un drošības uzturēšanas un veicināšanas pasākumos, paplašināt sieviešu dalību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos nacionālās, reģionālās un starptautiskās institūcijās, un izvirzīt vairāk sieviešu kandidatūru ANO īpašo pārstāvju un sūtņu amatiem.

Ir ārkārtīgi rosinoši, ka NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen) nolēmis pats iesaistīties šajā darbā. Janvāra beigās Briselē starptautiskā pasākumā uzrunādams 400 drošības speciālistus, galvenokārt sievietes, viņš apliecināja būtisko devumu, ko sievietes var sniegt un kas tām būtu jāsniedz, novēršot konfliktus, risinot miera sarunas, veicot miera uzturēšanas operācijas un pieņemot lēmumus starptautiskā un valstiskā līmenī.

Viņa vēstījumu atbalstīja nesen ieceltā ANO īpašā pārstāve Margota Valstrēma (Margot Wallström), kuras uzdevums ir apkarot seksuālu vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu laikā, bijusī ASV Valsts sekretāre Madlēna Olbraita (Madeleine Albright) un Spānijas premjerministra pirmā vietniece Marija Terēze Fernandesa de la Vega (Maria Teresa Fernández de la Vega), uzsverot, ka Rezolūcijas Nr. 1325 ieviešana ir drīzāk nepieciešamības nekā izvēles jautājums.

Līdz šim NATO dalībvalstis strādā ar Rezolūciju Nr. 1325 galvenokārt / vispirms no militārā viedokļa: tās apstiprinājušas norādījumus dzimumu līdztiesības jautājumu integrācijai visos NATO plānošanas pasākumos un darbībā, tostarp militārpersonu Uzvedības kodeksā.

Tās izveidojušas īpašas dzimuma līdztiesības konsultantu amata vietas, lai palīdzētu Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF - International Security Assistance Force) komandieriem Afganistānā un pašlaik spriež, kā pilnveidot mācības un sadarbību dzimuma jautājumos, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienību, ANO un citām starptautiskām organizācijām.

Daudzas dalībvalstis turklāt īsteno savus 1325. rezolūcijas ieviešanas rīcības plānus. Visbeidzot arī NATO politika cilvēktirdzniecības apkarošanā palīdz aizsargāt sievietes, noteikdama uzvedības un apmācības vadlīnijas NATO operācijās iesaistītajam civilajam un militārajam personālam.

Šīs, protams, ir labas ziņas, taču kad procesā jau iesaistījies pats Ģenerālsekretārs, drīzumā var gaidīt nopietnāku notikumu pavērsienu. Afganistānā un zonās, kur norit operācijas, NATO varētu mērķtiecīgāk iesaistīt vietējo sieviešu grupas un atbalstīt viņu lietpratības attīstību. Būtu arī ļoti derīgi ciešāk saistīt NATO ar pasaules sieviešu organizāciju tīklu. Ir ļoti daudz labu ierosmju un programmu, kuru mērķis ir dot iespēju sievietēm piedalīties miera un drošības problēmjautājumu risināšanā.

Piemēram, partnerattiecību veidošana ar Madrides klubu, Hanta fondu (the Hunt Foundation) vai pasaules sieviešu organizācijām (Global Women’s Group) noteikti labvēlīgi ietekmētu Alianses devumu Visaptverošās pieejas (Comprehensive Approach) ieviešanā.

Kā savu komunikācijas jomas nākotnes prioritāti NATO jau izvirzījusi rosināt jaunu sieviešu interesi par transatlantiskās drošības lietām gan dalībvalstīs, gan partnervalstīs. Nupat pirms pāris nedēļām Publiskās diplomātijas nodaļa ielūdza uz Briseli jaunu sieviešu, aizsardzības speciālistu grupu, un turpmāk paredzēti vēl citi sieviešu informēšanas un iesaistes programmas pasākumi.

Gluži kā viņu ES kolēģes, arī NATO dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministres droši vien nolems tikties un pārrunāt to, kā viņu politiskā ietekme varētu veicināt 1325. rezolūcijas ieviešanu.

To, starp citu, varētu arī dalībvalstu un partnervalstu vēstnieces Briselē. Visbeidzot, arī pati organizācija apliecinātu savu nostādni, ja veltītu vēl lielākas pūles sistemātiskai NATO darbinieču apmācībai un darbaudzināšanai, lai drīzā nākotnē augstāko amatpersonu vidū veiksmīgam paraugam būtu vairāk sieviešu.

Gatavojoties šogad atzīmēt 1325. rezolūcijas desmito gadadienu, valdībām, starptautiskām organizācijām, NVO un visiem citiem būs daudz iespēju izvērtēt to, ko vēl varētu paveikt, lai pilnībā īstenotu šo progresīvo rezolūciju. Pateicoties NATO ģenerālsekretāram ģenerālim Rasmusenam, NATO devums Rezolūcijas Nr. 1325 ieviešanā paliks Alianses dalībvalstu dienaskārtības augšgalā. Tās ir lieliskas ziņas visiem, tostarp NATO sievietēm.

Dr. Stefānija Babsta (Stefanie Babst) ir NATO ģenerālsekretāra palīga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (Deputy Assistant Secretary General for Public Diplomacy). Viņa ir viena no tām Starptautiskā sekretariāta darbiniecēm, kuras NATO atrodas visaugstākajos amatos. Šajā rakstā pausti tikai viņas personiskie uzskati, un tas neatspoguļo NATO viedokli.

Raksta autore ir NATO ģenerālsekretāra palīga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Dr. Stefānija Babsta (Stefanie Babst) un tas tapis saistībā ar tuvojošos Starptautisko sieviešu dienu 8.martā.