Vai Boriss Džonsons paspēs panākt vienošanos ar Eiropu par "Brexit" līdz 19. oktobrim?


foto;www.irishtimes.com
Lielākajās Eiropas galvaspilsētās pašlaik spēlē bīstamu pokera spēli, kuras likmes ir miljardi eiro, miljonu cilvēku dzīves un saindētu starpvalstu attiecību ēna, kas var stiepties desmitiem gadu garumā. Runa ir par mēģinājumiem vienoties par tādu "Brexit" scenāriju, kas apmierinātu gan Eiropas Savienību, gan britu varasvīrus. Spēles mērķis – panākt, lai pretinieks "pamirkšķina", demonstrējot savu vājumu.

Tātad – vai Lielbritānija var paspēt panākt vienošanos ar ES līdz 19. oktobrim, kas ir pēdējais brīdis, lai saskaņā ar britu parlamenta pieņemto tā saukto. Benna likumu premjerministram Borisam Džonsonam nebūtu jālūdz ES trīs mēnešu pagarinājums – līdz 2020. gada 31. janvārim? Tas izšķirsies ES samitā šīs nedēļas beigās. “Optibet” bukmeikeri uzskata, ka šādas vienošanās iespējamība ir 26,3%; par labu tam liecina pagājušajā nedēļā izplatītās neoficiālās baumas, ka Eiropa ir gatava uz lielu piekāpšanos sarunu pēdējā brīdī tieši vissmagākajā izstāšanās sarunu aspektā – Īrijas un Ziemeļīrijas robežas atjaunošanas jautājumā. Ja tā notiks, tas nozīmēs, ka “pamirkšķinājusi” ir Eiropas Savienība.

Tomēr daudz lielākas izredzes – 83,3%, pēc “Optibet” bukmeikeru domām, ir iespējai, ka vienošanās tomēr netiks panākta. Par to liecina Briseles un Berlīnes nepiekāpīgie paziņojumi, ka vienošanās ir “ārkārtīgi maz ticama” un Londonas piedāvātie risinājumi Ziemeļīrijas robežas jautājumā ir nepieņemami. Pašreizējais britu piedāvājums paredz, ka Ziemeļīrija paliktu vienotajā Eiropas Savienības tirgū preču apgrozījuma ziņā, bet pamestu muitas savienību, tas nozīmē, ka tiktu atjaunoti muitas kontroles punkti. Londona uzskata, ka muitas kontrole var būt elektroniska un var neatrasties tieši uz robežas. Eiropa šaubās par šo piedāvājumu un jau agrāk ir noraidījusi tehnoloģijās balstītu pieeju muitas jautājumu risināšanā.

Ja vienošanās netiktu panākta, “Benna likums” paredz, ka premjerministram Džonsonam jāraksta vēstule ES, lūdzot pagarināt “Brexit” termiņu par trim mēnešiem. Viņš pats gan ir draudējis, ka šādu vēstuli nerakstīs un pagarinājumu nelūgs, un tas varētu būt viens no elementiem Londonas pokera partijā, lai piespiestu apvienoto Eiropu piekāpties. Ja tā notiktu un vēstule netiktu rakstīta, tad iespējami vairāki scenāriji – Džonsona atkāpšanās vai pat padzīšana no amata, ja viņš pats neatkāpjas, pirmstermiņa vēlēšanas, vēl viens referendums, kā arī mēģinājumi novilcināt laiku līdz 31. oktobrim, nedarot neko, lai vienkārši notiktu “Brexit” bez vienošanās. Jebkurā no šiem scenārijiem politiskā krīze Apvienotajā Karalistē būs neredzēta un bezprecedenta.

Jāpiebilst – pat ja “Brexit” pagarinājums tiks lūgts, nav pilnas pārliecības, ka tas tiks piešķirts. Parādījušies viedokļi, ka atsevišķas ES valstis nemaz nav ieinteresētas panākt vienošanos ar Apvienoto Karalisti. Visbiežāk tiek norādīts uz Franciju, kas, ja Lielbritānija pametīs Savienību, paliks vienīgā ES locekle ar pastāvīgo vietu ANO Drošības padomē un vienīgā ar kodolieročiem. Šie faktori noteikti palielinās Francijas politisko svaru Eiropā. Vācijas kancleres Angelas Merkeles politiskajai karjerai tuvojoties beigām, šī situācija paver iespēju Francijai un Emanuelam Makronam kļūt par faktisko ES līderi. Par labu šim viedoklim liecina tas, ka tieši no Parīzes pēdējā laikā nākuši visstingrākie paziņojumi un mājieni ”Brexit” sakarā – proti, ka Parīzei ir pieņemama vai nu izstāšanās bez vienošanās, vai arī pilnīga atteikšanās no šīs iniciatīvas. Ņemot vērā, ka par pagarinājumu jānobalso visām ES valstīm vienbalsīgi, Francijas pozīcija šajā jautājumā var izrādīties izšķirīga. 

Janis Gavars
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli