L. Mūrniece: sabiedrību baidīt ar atgriešanos 90to gadu noziedzības līmenī nav pamata

Pretēji prognozēm par noziedzības līmeņa gaidāmo pieaugumu ekonomiskās krīzes ietekmē, pērn Latvijā reģistrēto noziegumu kopējais skaits ir samazinājies, turklāt sevišķi smagie noziegumi, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājušies gandrīz par 13%, liecina Valsts policijas apkopotā informācija par darbu 2009. gadā.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzsver, ka nereti lietotais salīdzinājums par Latvijas atgriešanos "90-to gadu noziedzības līmenī" ir pārspīlēts un iedzīvotāji valstī var justies droši.

L. Mūrniece norāda, ka nenoliedzami drošība ir joma, kurā vienmēr var uzrādīt un ir jāuzrāda labāki rezultāti, tomēr ministre aicina ņemt vērā, ka pērn dramatiskas izmaiņas statistikas dinamikā nav novērotas, un situācija valstī drošības ziņā tiek kontrolēta.

"Protams, nemitīgi sekojam līdzi jaunākajām tendencēm un atbilstoši tām arī strādājam. Lai arī kopējais valstī reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies, īpašu uzmanību pievēršam pēdējā gada laikā pieaugošajai tendencei palielināties zādzībām, tai skaitā arī laupīšanām, tās veicot mantkārīgu nolūku dēļ.

Apzinoties, ka bezdarba līmenis nav samazinājies, laupīšanas apkarošana ir viena no jomām, kas šogad iekšlietu sistēmā ir izvirzīta par prioritāti. Arī iedzīvotājus aicinu būt modriem un preventīvi domāt par savu drošību," informē L. Mūrniece.

Vienlaikus ministre norāda, ka fakts, ka aizvadītājā gadā neesam piedzīvojuši straujas izmaiņas noziedzības dinamikā, liecina par iekšlietu sistēmā uzsākto strukturālo reformu pareizo virzību.

To ietvaros primāri tiek saglabātas darba vietas policistiem, kas ikdienā rūpējas par drošību un ir pilsētu ielās, savukārt funkciju izvērtēšana un to nepieciešamība vistiešāk ir skārusi resursus administratīvajā aparātā. Ministre atzinīgi arī vērtē pērn izpildīto mērķi iekšlietu struktūrās strādājošajiem saglabāt visas pamata sociālās garantijas, kā arī medicīnisko palīdzību un apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, kas notikuši, pildot dienesta pienākumus.

Turpina L. Mūrniece: "Svarīgākais ir tas, ka pērn, neskatoties uz dažādiem blakus faktoriem, tādiem kā ekonomiskā lejupslīde un tai likumsakarīgi pakārtotajām izmaiņām finansējumā, iekšlietu sistēmā ir izdevies noturēt stabilitāti, savukārt darbiniekiem – garantēt sociālo aizsardzību.

Būtiski, ka strukturālās reformas un to laikā pieņemtie lēmumi nav atstājuši negatīvu ietekmi uz kopējo drošības situāciju valstī. Iedzīvotāji līdz šim un arī turpmāk var justies pasargāti, un iekšlietu sistēma nodrošina tai uzticētās funkcijas."

Vērtējot budžeta pārdali, ministre norāda, ka pērn izdevies uzsākt iekšlietu sistēmas centralizāciju, kas ļāvusi ietaupīt aptuveni 17 milj. latu. Tāpat samazināts atbalsta funkciju veicēju skaits, kamēr dienestu pieejamība ir nemainīga.

"Gribu uzsvērt, ka, pirms gada, stājoties amatā, viena no manām prioritātēm bija veikt izmaiņas un veidot optimālu sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir reālie drošības nodrošinātāji un - darbiniekiem birojos. Tikai ar šādu izmaiņu realizāciju redzu iespējas uzlabot iekšlietu sistēmas pārvaldību un darba efektivitāti," atzīst L. Mūrniece.

   Tweet