LM turpina darbu pie atvieglojumu noteikšanas trūcīgām personām

Turpinot meklēt visiem pieņemamus risinājumus, kas nepieciešami, lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā, Labklājības ministrija (LM), rīt, 11.martā organizēs saskaņošanas sanāksm i ar citām valsts un nevalstiskajām institūcijām.

Pēc grozījumu Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 4.februārī LM saņemti iebildumi no Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijām (RAPLM), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS). Par daļu no tiem LM jau ir vienojusies ar iesaistītajām institūcijām.

Tomēr vairāku institūciju pārstāvju viedokļi ir atšķirīgi. Piemēram, jautājumā par parādsaistībām, kā kritēriju trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanā. LM uzskata, ka vispār ir jāatsakās no iepriekšminētā kritērija, jo krīzes situācijā ar parāda esamību nevar nodrošināt ģimenes pamatvajadzības.

Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par pašvaldības iedzīvotāju kredītsaistībām. Ar šādu izmaiņu palīdzību būtu iespējams vairāk palīdzēt tām ģimenēm, kuras nonākušas bezizejas situācijā. Savukārt pēc RAPLM un LPS domām, parādsaistības saglabājamas kā kritērijs, bet jāpaplašina to parādsaistību uzskaitījums, kuras par tādām netiek uzskatītas, ar kredītu vienīgā mājokļa iegādei.

Tāpat atšķirīgi ir viedokļi par nepieciešamību izvērtēt ģimenes (personas) ienākumus un noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tām ģimenēm (personām), kurām nav deklarētās un faktiskās dzīvesvietas.

Vieni uzskata, ka sociālajam dienestam jāiesaistās šo ģimeņu (personu) sociālās situācijas risināšanā, t.sk., faktiskās dzīvesvietas reģistrēšanā un atrašanā. Tādējādi atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam varētu palīdzēt sakārtot attiecības ar valsti. Savukārt citi atzīst, ka iepriekšminētais sarežģīs sociālo dienestu darbu, jo vienotas datu bāzes trūkuma dēļ būs grūtības noteikt, vai klients nesaņem sociālo palīdzību citā pašvaldībā.

Vienlaikus dažādi uzskati ir arī attiecībā uz pašvaldībām deleģēto iespēju noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā satura noteikšanai. Atsevišķas pašvaldības uzskata, ka jābūt precīziem un vienādiem kritērijiem visā valstī. Turpretī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums jau paredz iespēju pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt atšķirīgus labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu.

Plānots, ka pēc saskaņošanas sanāksmes LM speciālisti veiks pēdējos precizējumus noteikumu projektā un iesniegs izskatīšanai valdībā.

Atgādinām, ka saskaņā ar noteikumu projektu, turpmāk, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, plānots neņemt vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat paredzēts paplašināt to kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā dzīvokļa iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, kā arī lauksaimniecības inventāru – zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem.

Tāpat netiks vērtēts ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī viens transportlīdzeklis, kas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 12 mēnešiem.

Projektā precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c.

Plānots, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka (piemēram, ārzemēs dzīvojoša) sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.

Tāpat paredzēts palielināt summu, kas nav uzskatāma par uzkrājumiem (minimālās darba algas apmērā katram ģimenes loceklim, kā to paredz tiesību akti par uzkrājumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem). Tas nepieciešams, lai ģimenes nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas ģimenes statusu, deklarācijā norādot patieso uzkrājumu summu, kā arī saskaņojot to ar Civilprocesa likumā noteikto.

Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, plānots noteikt pienākumu nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam vai darba meklētājam. Atvieglojot administratīvo procedūru ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu paredzēts izsniegt uz 6 un 12 mēnešiem iepriekšējo 3 un 6 mēnešu vietā.

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ (pagaidu mājoklis, darbs, izglītības iestāde bērnam) ar to ir saistīts.

Šādā gadījumā darbosies "vienas pieturas aģentūras" princips, jo pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs trūcīgā statusu.

   Tweet