Swedbank Finanšu institūts: vairums vecāku Latvijā neuzticētu ģimenes budžeta plānošanu saviem bērniem

Vairums vecāku, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem, uzskata, ka viņu bērni ar naudu rīkojas apdomīgi un atbildīgi. Tomēr ģimenes budžeta pārvaldīšanu eksperimentālā kārtā savam bērnam puslīdz droši būtu gatavi uzticēt vien 44% pieaugušo, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[1]. Un tikai 20% ir pārliecināti, ka šāds eksperiments beigtos ar pozitīvu iznākumu ģimenes maciņam.

Vairums Latvijas bērnu mācās rīkoties ar naudu jau no mazotnes: 47% piecgadnieku un sešgadnieku, 79% bērnu 7–10 gadu vecumā un apmēram 90% pusaudžu līdz pilngadības sasniegšanai no vecākiem saņem kabatas naudu. Jo lielāks bērns, jo lielāka arī kabatas nauda, kas svārstās no simboliskiem dažiem eiro pašiem mazākajiem līdz 50 un pat 100 eiro mēnesī, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu.

Zīmīgi, ka lielākā daļa vecāku ir diezgan labās domās par savu atvašu spēju rīkoties ar naudu prātīgi un apdomīgi – tā savu bērnu attiecības ar naudu raksturo 53% vecāku, kuru ģimenēs ir 11–15 gadus veci bērni, un 67% vecāku, kam ir 16–19 gadus veci bērni. Tajā pašā laikā tikai ceturtā daļa 11–19 gadus vecu pusaudžu un jauniešu vecāku ar mierīgu sirdi uzticētu ģimenes budžetu bērnam. Kā atklāj aptaujas dati, nepilna piektā daļa vecāku jeb 19% jau iepriekš paredz, ka ģimenes budžeta pārvaldīšana bērnam izrādītos visai sarežģīts uzdevums, bet 36% vecāku apšauba, ka viņu bērns spētu tikt galā ar ģimenes finanšu pārvaldīšanu, pat saņemot pieaugušo padomu un atbalstu lēmumu pieņemšanā. Savukārt vēl 20% ir pārliecināti, ka bērnam šāds uzdevums noteikti būtu par grūtu.

“Vecāki kopumā atzinīgi vērtē savu bērnu finanšu pratību, tomēr ir visai atturīgi par iespēju uzticēt savai atvasei ģimenes budžetu. Ja pavērojam aptaujas datus, galvenie jautājumi, kas bērniem sagādā grūtības, pēc vecāku domām, ir naudas vērtības izpratne un spēja to apdomīgi tērēt. Tā uzskata vismaz puse pieaugušo, kuriem ir bērni pusaudžu vecumā. Protams, šāda atskārsme neiedrošina uzticēt jaunietim visas ģimenes mēneša budžeta pārvaldīšanu. Taču, ja 11 vai 12 gadu vecumā bērns patiešām vēl ir mazs un, visticamāk, nevar patstāvīgi pārvaldīt ģimenes naudas maciņu, tad 17, 18 gados jaunietis ir faktiski pieaudzis cilvēks, kuram vajadzētu būt spējīgam tikt ar šo uzdevumu galā. Vienīgais veids, kā jaunieti ģimenē sagatavot šiem pienākumiem, ir savlaicīga iesaistīšana budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu pozīciju vai regulāri pārrunājot izdevumus, ienākumus un uzkrājumu veidošanu,” stāsta Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Tiesa, aptaujas dati liecina, ka 10 gadu vecums ir robežšķirtne, kad vecāki biežāk sliecas domāt, ka viņu bērni ar naudu spēj rīkoties drīzāk apdomīgi un atbildīgi nekā pavirši un impulsīvi. Atvērtāki eksperimentam, uzticot savai atvasei ģimenes budžetu, būtu 16–19 gadus vecu jauniešu vecāki (51%) nekā 11–15 gadus vecu bērnu vecāki (42%). Interesanti, ka vienisprātis ir gan mammas, gan tēti, kas vienlīdz lielā mērā uzdrošinātos uzticēt bērniem ģimenes budžetu.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka visnelabprātāk ģimenes budžetu saviem bērniem uzticētu vecāki līdz 39 gadu vecumam, kas varētu būt saistīts ar to, ka gados jauniem vecākiem ir mazāki bērni, kuri vēl nav pietiekami apguvuši finanšu pratību. Gados jaunāki vecāki arī biežāk nekā citi norādījuši, ka viņiem pašiem sagādā grūtības finanšu pratības aspekti, kas saistīti ar ģimenes labklājību ilgtermiņā – ieguldījumu veidošana (44% vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 38% vecumā no 35 līdz 39 gadiem), uzkrājumu veidošana un krāšanas motivācija (attiecīgi 26 un 28%). Savukārt 15% pieaugušo vecumā no 35 līdz 39 gadiem krietni biežāk nekā citas vecuma grupās veic impulsīvus pirkumus un neapdomīgi tērē līdzekļus, attiecīgu piemēru rādot arī saviem bērniem.

“Kopumā jāsecina, ka vecāki, kuri paši ir saskārušies ar budžeta plānošanas grūtībām, arī mazāk uzticas savu bērnu finanšu pratībai. Tā, piemēram, trešajai daļai vecāku grūtības sagādā ieguldījumu veikšana, un attiecīgi tikai nepilna trešā daļa ir pārliecināti, ka viņu bērni tiktu ar to galā. Ceturtā daļa vecāku neprot atbildīgi un pārdomāti aizņemties, un tikai ceturtā daļa no viņiem paļautos uz bērniem šajā jautājumā. Savlaicīga rēķinu apmaksa sagādā grūtības 24% vecāku, un tikai ceturtā daļa no viņiem tic, ka ar to tiktu galā bērni. Redzam, ka vismazāk vecāki ir pārliecināti par tām savu bērnu finanšu pratības jomām, kurās problēmas ir arī pašiem,” norāda R. Jansons.