Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: nozvejas kvotas un politikas reformas nedrīkst ietekmēt zivsaimniecības attīstību

18. un 19. jūnijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā, kurā dalībvalstis sāks diskusiju par nozvejas kvotu noteikšanas principiem 2020. gadam, kā arī spriedīs par atbalstu zivsaimniecībai nākamajā plānošanas periodā 2021.-2027. gadā.

Diskutējot par zvejas iespēju noteikšanas principiem 2020. gadam, kas attiecīgajās regulās parādīsies tikai rudenī, Latvija paudīs iebildumus par zinātnieku veiktajā zivju krājumu novērtējumā Baltijas jūrai ieteikto zvejas iespēju radikālo samazinājumu Latvijai nozīmīgajām zivju sugām. Starptautiskās Jūras pētniecības padomes sagatavotais zinātniskais padoms paredz vairāku zivju krājumu zvejas iespēju ievērojamu samazinājumu. Tajā iekļauts arī ierosinājums Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas pārtraukšanai nākamajā gadā un priekšlikums par ievērojamu brētliņu ieguves samazinājumu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Šīs izmaiņas var negatīvi ietekmēt zvejniekus, it īpaši tādēļ, ka 2020. gadā atbilstoši ES regulējumam fondu finansiālais atbalsts sociālekonomiskās slodzes mazināšanai nebūs pieejams. Turklāt līdz jaunā perioda finansējumam vēl kāds laiks būtu jāgaida. Tieši tādēļ ir būtiski jau šodien sākt diskusijas un darbu pie šiem nosacījumiem un to attiecināšanas uz Latvijas zivsaimniecības nozari. Savukārt šī gada rudenī, spriežot par nākamā gada kvotām, ir svarīgi pieņemt līdzsvarotu lēmumu – arī kopā ar Eiropas Komisiju jāmeklē iespējas negatīvās ietekmes uz nozari kompensēšanai, kas gan prasītu esošā perioda atbalsta noteikumu izmaiņas.”

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda kopējais budžets 2021.-2027. gadā plānots 6,14 miljardu eiro apmērā, un ES dalībvalstīm pieejamais atbalsts plānots par 3,5 procentiem mazāks nekā pašreizējā periodā. Rumānijas prezidentūra ir sagatavojusi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda regulas kompromisa priekšlikumu, par kuru vēlētos padomē panākt daļēju vispārēju vienošanos. Latvijai ir svarīgi, lai regulas projekta virzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk, tomēr par vairākiem būtiskiem jautājumiem Latvija vēlētos panākt kompromisa priekšlikuma uzlabojumus. Jautājumā par atbalstu zvejas kuģu iegādei Latvija vēlas atbalstu attiecināt ne tikai uz jauniem zvejniekiem (līdz 40 gadu vecumam), bet arī esošajiem zvejniekiem, kā arī ne tikai uz lietotu, bet arī jaunu kuģu iegādi, turklāt palielinot atbalstāmo kuģu garumu no 24 uz 40 metriem. Zemkopības ministrija norāda, ka Latvijas pašreizējo floti var uzskatīt par kritiski novecojušu, kā arī vides prasībām un mūsdienu darba apstākļiem neatbilstošu. Turklāt zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai atbalsts zvejniekiem būtu jāsaņem katrā gadījumā, kad zivju krājumu aizsardzības ārkārtas pasākumu rezultātā notiek zvejas darbību pārtraukšana, nevis ierobežot to tikai ar neilgu termiņu visa plānošanas perioda laikā.

Zemkopības ministrija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli