Mediķi: Katram desmitajam hronisks nogurums

Šī brīža smagajā ekonomiskajā situācijā iezīmējas tendence, ka vidēji katram desmitajam cilvēkam tiek novērotas hroniska noguruma pazīmes. Tā cēlonis var būt ne tikai pārslodze darbā. Būtiski, ka ilgstošs nogurums var liecināt par nopietnām veselības problēmām un slēptas slimības attīstību, brīdina veselības klīnikas Premium Medical mediķi.

Kritiskā robeža – četras noguruma nedēļas
Edmunds Jansons, veselības klīnikas Premium Medical internists: "Nenoliedzami šobrīd vairāk kā jebkad ekonomiski aktīvie cilvēki neskaita savas darba stundas, un slodze darbā ir ļoti liela. Ekonomiskie apstākļi un ar to saistītās bailes pazaudēt darbu tiem, kuri strādā, liek strādāt vēl vairāk, nesaudzējot savu veselību. Rezultātā aizvien retāki ir tie brīži, kad cilvēki spēj atvēlēt laiku pilnvērtīgai atpūtai.

Jāatzīst, ka arvien biežāk pacienti ir tieši gados jauni cilvēki, kas vēršas ar sūdzībām par ilgstošu nogurumu. Lai gan vairumā gadījumu tā iemesls ir pārslodze, tomēr prakse liecina, ka pastiprināts nogurums jau ir nopietns simptoms dziļākām veselības problēmām, to starp slēptu slimības procesu attīstību organismā. J

a cilvēks rūpējas par savu veselību, velta pietiekamu laiku atpūtai un miegam, tomēr nogurums neatkāpjas ilgāk par četrām nedēļām, tad tas ir pēdējais laiks vērsties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus un analīzes. Būtiska nozīme veselības saglabāšanā un uzlabošanā šobrīd ir savstarpējai sapratnei un darba devēju cilvēcīgai attieksmei, dodot iespēju darbiniekiem pēc ilgstošas palielinātas slodzes atpūsties un nepieciešamības gadījumā dot laiku darbiniekam ārsta apmeklējumam."

Pastiprināts un ilgstošs nogurums var būt simptoms tādām nopietnām saslimšanām kā slēptām infekcijām un iekaisumiem, asins saslimšanām, onkoloģiskām saslimšanām, u.c.
Šī brīža ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmē cilvēku psiholoģisko labsajūtu.

Nenoliedzami viens no noguruma iemesliem var būt arī stress un depresija – cilvēku pārņem dzīves apnikums, nevēlēšanās darboties un tml. Lai izvairītos no noguruma sajūtas, ieteicama pilnvērtīga atpūta un miegs, sabalansēts uzturs un fiziskas aktivitātes, jo īpaši svaigā gaisā. Tomēr pat ja šādi rūpējoties par savu veselību un arī pēc pārslodzes darbā, brīvdienās atpūšoties, nogurums neatkāpjas divu līdz četru nedēļu laikā, ir jādodas uz vizīti pie ārsta.

Par slēptu slimības attīstību organismā var liecināt arī tādi nepārejoši simptomi kā patstāvīga miegainība, ātri rodas aizdusa, grūti uzkāpt pa trepēm, pastiprināta svīšana, paātrināta sirdsdarbība, svara zaudēšana.

Vai tiešām pavasarim raksturīgais nogurums?
Pavasarī visbiežāk nogurums tiek attaisnots ar tumsas negatīvo ietekmi un vitamīnu trūkumu, tādā veidā šo simptomu nepamatoti atstājot novārtā. Vitamīnu trūkums var būt viens no iemesliem nogurumam, jo ziemā parasti mazāk tiek lietota pārtika, kurā ir vitamīni, tāpēc to rezerves var izsīkt, taču pēdējā laikā šī tendence mazinās, jo arī ziemā pietiekamā daudzumā ir pieejami un tiek lietoti svaigi produkti, kas satur vitamīnus.

"Pavasara nogurums ir plaši sastopams jēdziens, tomēr arvien biežāk tas tiek lietots nepamatoti. Protams, tam ir savs pamatojums un cilvēka pašsajūtu var ietekmē gan gaismas, gan vitamīnu trūkums.

Tomēr vēlāk tiek konstatēts, ka ļoti bieži tā saucamais pavasara nogurums ir ieildzis vairāk par četrām nedēļām un patiesībā cilvēkam jāpārbauda savs veselības stāvoklis. Arī par nepieciešamo vitamīnu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu, jo ļoti bieži vitamīnu trūkums tiek pārvērtēts," skaidro E.Jansons.

Informāciju sniedza:
Veselības klīnikas "Premium Medical"
internists Edmunds Jansons

Informāciju sagatavoja:
Ilze Jansone

     
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts: