Migrēnas slogs – zaudētas dienas un gadi. Vai iespējams tos atgūt?


foto;ziemellatvija.diena.lv
Migrēnas slogs ir ievērojams ne tikai visā pasaulē kopumā, bet arī Latvijā. Vidēji tās ir 12,8 dienas gadā, kad migrēnas pacients nespēj pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, iesaistīties ikdienas aktivitātēs un ģimenes dzīvē. Taču, vai ir iespējams samazināt zaudēto dienu skaitu, uzlabojot dzīves kvalitāti, vienlaikus mācoties izprast šo slimību un cenšoties ar to sadzīvot? Par to vairāk nekā 100 ārsti diskutēja 27. augusta zinātniskajā konferencē "Jaunākās atziņas galvassāpju ārstēšanā".

Pētījumi apliecina, ka, novērtējot darbnespēju izraisošas slimības, migrēna ir otrs biežākais cēlonis darbnespējai uzreiz pēc muguras sāpēm. Lai mazinātu šo augsto statistikas rādītāju, tirgū ienāk aizvien jauni medikamenti, ar kā palīdzību iespējams atgūt zaudētās dienas vai vismaz samazināt to skaitu.

Viens no veidiem, kā samazināt migrēnas lēkmju biežumu, ilgumu un smagumu ir profilaktiskās terapijas veikšana. Ieguvumus ir tas, ka ar profilaktisko terapiju arī lēkmes terapija būs efektīvāka. Mazāk būs jālieto pretsāpju medikamenti, samazinās medikamentu atkarīgu galvassāpju risks un līdz ar to arī radītā nespēja, uzlabojas pacienta dzīves kvalitāte un mazinās migrēnas radītais slogs.

Arī medikaments pats var būt par iemeslu galvassāpēm, ja tas tiek lietots daudz un bieži. Parastākie analgētiskie līdzekļi kā paracetamols, ibuprofēns un aspirīns var būt par galvassāpju ierosinātājiem, radot migrēnai līdzīgas galvassāpes, ko dēvē par medikmentu atkarīgām galvassāpēm (MAG).

Zināms, ka Eiropā katrs piektais cilvēks cieš no hroniskām sāpēm un galvassāpes ierindojas Top 3. Izmaksas MAG ir pat trīs reizes lielākas, nekā migrēnai. Šāda veida galvassāpes bieži vien kombinējas ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem u.c. hroniskām sāpēm, taču labā ziņa pacientam – MAG ir ārstējamas un novēršamas, ja pacients savlaicīgi dodas pie ārsta.

Visa pamatā, lai veiksmīgi tiktu ārstētas galvassāpes un izprasts to cēlonis, ir jābūt izglītotiem gan medicīnas speciālistiem, gan arī pašiem pacientiem. Ja pacients izprot savu saslimšanu, viņš saprot arī, ko var sagaidīt no uzstādītās diagnozes – kas ir sāpes, cik bieži tās var parādīties u.tml. un, iespējams, izprast arī veidus, kā sadzīvot ar slimību, lai tā būtu pēc iespējas mazāk traucējoša ikdienā. Šādā veidā jau ir daudz vieglāk un efektīvāk piemērot jebkāda veida ārstēšanu.

Pēc pagājušā gadā Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktās aptaujas noskaidrots, ka 48% gadījumu ģimenes ārsti ir pirmie speciālisti, pie kuriem vēršas ar galvassāpēm sirgstošs cilvēks.

Tas, ko galvassāpju pacients – gan pieaugušais, gan arī bērns – var darīt no savas puses, lai sekmētu un apzinātu ārstēšanas procesu, ir regulāri pildīt galvassāpju dienasgrāmatu, fiksējot galvenos simptomus, to biežumu u.c. novērojumus.

Migrēnu var skatīt ne vien no medicīniskā, bet arī no ekonomiskā viedokļa.

Pētījuma “Migrēnas ekonomiskais slogs Latvijā un Lietuvā” rezultāti liecina, ka migrēnas vidējās izmaksas uz vienu pacientu Latvijā ir 205 EUR, nozīmīgākās izmaksu kategorijas sastāda speciālistu vizītes, diagnostikas testi un injekcijas. Kopējās ar migrēnu saistītās veselības izmaksas gadā ir 28,8 milj. EUR.

Lielā mērā migrēna saistās arī ar darbnespēju. Bez darba migrēnas dēļ ir tie cilvēki, kuriem ir biežas lēkmes, kas norit smagā formā un izpaužas vairāk par 10 dienām mēnesī. Tādi kopumā ir 10,55%, pārējiem bezdarbniekiem galvenais bezdarba iemels ir nesaistīts ar migrēnu.

Pētījuma rezultāti apliecina arī to, ka Latvijā 140 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā (no 18 līdz 65 gadiem) ir diagnosticēta migrēna, un no tiem 5% jeb 7000 ir bezdarbnieki.

Pēc statistikas datiem 2017. gadā zaudējumi uz vienu nodarbināto migrēnas slimnieku izrietēja no tā, ka ir zaudētas nepilnas 13 darba dienas ar vidējo algu 44 EUR dienā, no kā kopējās izmaksas produktivitātes zuduma dēļ ir 83 milj. EUR gadā, kas sastāda 0,31% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Migrēnas slogs ir ievērojams, tomēr ir būtiski to apzināt, lai spētu rast atbilstošus risinājumus.

Konferencē piedalījās šādas lektores:

Neiroloģe un Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja dr. Aija Freimane;

Stockholm School of Economics in Riga (SSE Rīga) asociētā pētniece Zane Vārpiņa;

“Vivendi Galvassāpju centra” neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune;

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) vadītāja Līga Alberliņa;

“Vivendi Galvassāpju centra” psihiatre Natālija Bērziņa-Novikova;

“Vivendi Galvassāpju centra” bērnu neiroloģe Signe Šetlere.

Koferenci moderēja“Vivendi Galvassāpju centra vadītāja”, neiroloģe, algoloģe dr. Daina Jēgere.

Konferences organizatori: “Vivendi Galvassāpju centrs” un SIA “Novartis Baltics”.

 

Veselības centrs "Vivendi"
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli