Vai sauļošanās krēms ir svarīgs un vai ledains ūdens ir bīstams? Septiņi svarīgi jautājumi ārstam par karstumu

Vai sauļošanās krēms "apēd" visu D vitamīnu un vai karstumā var peldēties vēl aizvien ledainajā jūras ūdenī? Kādus piesardzības pasākumus vajadzētu ievērot vecāka gadagājuma cilvēkiem? Šos un citus jautājumus Rīga.lv uzdeva "Rīgas veselības centra" ģimenes ārstei Līvai Bekerei.

Deviņus garus un drēgnus mēnešus rīdzinieki ilgojās pēc saules, taču neviens negaidīja, ka vasara sāksies ar patiesu svelmi. Un, lai gan ļoti gribas izbaudīt labos laika apstākļus, ne visi spēj paciest tveici un svelmi, un noteikti piesardzības pasākumu par ļaunu nenāktu. Vispārzināmas patiesības, piemēram, par to, ka no plkst. 11.00 līdz 16.00 labāk neatrasties saulē un nesauļoties, saulainā laikā labāk valkāt vieglu galvassegu, vilkt gaišu apģērbu un nēsāt sev līdzi ūdens pudeli, visticamāk, ir zināmas ikvienam. Taču par ļaunu nenāks atgādināt arī par citām ar veselību saistītām aksiomām.

Vai jāizmanto sauļošanās krēms? Pastāv viedoklis, ka cauri krēmam netiek uzņemts D vitamīns.

Sauļošanās krēms noteikti ir jālieto, un ne tikai pludmalē. Ir pētījumi, kas pierāda, ka, pat lietojot sauļošanās krēmus regulāri un ar augstu SPF līmeni, D vitamīna sintēze netiek traucēta.

Bet vajadzētu izvēlēties sauļošanās krēmu, kurš pasargā gan pret UVB, gan pret UVA starojumu un ar SPF līmeni vismaz 30. Jāsaprot, ka neviens saules aizsargkrēms cilvēku nepasargās 100%, taču, jo augstāks SPF, jo lielāks aizsardzības procents pret UV starojumu. Aizsargkrēmu būtu vēlams uzklāt 30 minūtes – 1 stundu pirms došanās saulē, lai tas paspētu uzsūkties.

2.Saule visbīstamākā ir dienas laikā, taču karstums saglabājas arī rīta un vakara stundās. Vai pastaiga vai treniņš karstumā var nodarīt kādu kaitējumu?

Jā, lai gan rīta un vakara stundās saules ultravioletais starojums nav tik spēcīgs, līdz ar to saulē uzturēties ir drošāk mazāka ādas jaunveidojumu riska dēļ, taču karstums pats par sevi organismam nav vēlams, jo veicina pastiprinātu svīšanu, vispārēju vājumu, lēnāku sirdsdarbību, galvas reiboņus, un citus simptomus. Tāpēc ir labāk nepārvērtēt savus spēkus un pat vakarā vai no rīta, ja ir pārāk karsti, jo īpaši maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, nenodarboties ar sportu, nestrādāt mazdārziņā, bet pastaigāties pa ēnu.

3.Daudzi dodas atpūsties pludmalēs, taču ūdens jūrā vēl aizvien ir auksts. Vai šādā ūdenī var peldēties?

Aukstā ūdenī droši var iet peldēties cilvēki, kuri savu organismu ir sagatavojuši kontrastam (piemēram, visu ziemu gājuši kontrastdušās, apmeklējuši baseinu) un kuriem nav veselības problēmu. Pārējiem būtu ieteicams lēnām (pat tad, ja ūdens nav ledains) un pakāpeniski pierast pie aukstā ūdens, nevis strauji mesties iekšā ūdenī. Šāda rīcība var rezultēties ar muskuļu vājumu, smaguma sajūtu ekstremitātēs, krampjiem, kas pasliktina spēju noturēties virs ūdens un cilvēks var noslīkt.

4.Reizēm pastaigas laikā, ja ārā ir ļoti karsti, gribas ieiet aukstās telpās, kurās ir kondicionieris, piemēram, aptiekā vai veikalā. Vai tā vajadzētu darīt?

Jā, tas pat ir nepieciešams, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vienīgi krasas temperatūras svārstības organismam nebūtu vēlamas. Tāpēc pat mašīnā, iesēžoties tajā, ja ārā ir karsti, nevajadzētu uzreiz likt ļoti zemu temperatūru. Taču kondicionieris, kurš ir noregulēts uz vidējo istabas temperatūru, kas ir 20-22 grādi pēc Celsija, noteikti jebkuram liks justies komfortablāk.

5.Ja gaidāms brauciens sabiedriskajā transportā vai mašīnā bez kondicioniera, vai nebūtu labāk no brauciena atteikties?

Ja ir iespēja, būtu vēlams karstā laikā izvairīties no ilgstošas uzturēšanās transporta līdzeklī, kuram nedarbojas kondicionēšanas sistēma. Jo īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Braucienus labāk ieplānot rīta vai vakara stundās. Ikdienas iepirkšanos, ārstu apmeklēšanu un iziešanu no mājas citu iemeslu dēļ būtu jāplāno rīta vai vakara pusē, kad gaisa temperatūra vairs nav tik augsta.

6.Kā atvēsināties mājās un pasargāt sevi no pārkaršanas?

Lai pasargātu sevi no pārkaršanas karstā laikā ieteicams saģērbties plāni un viegli, uzņemt papildus šķidrumu, neatrasties tiešos saules staros, izvairīties no fiziskas slodzes saulē. Ja nav iespējas uzstādīt kondicionieri, tad varat izmantot ventilatoru, iet aukstā dušā, saslapināt sevi. Pacientiem ar hroniskām saslimšanām jāatceras, ka regulāri jālieto nozīmētie medikamenti. 

7.Ja karstuma dēļ kļūs slikti, vai tas ir iemesls, lai vēstos pie ārsta vai pat sauktu ātro palīdzību?

Ja gadās pārkarst saulē un rodas apziņas traucējumi, ir apdegumi, saasinās hroniska saslimšana, noteikti jāmeklē mediķu palīdzība. Noteikti tiešā saulē nevajadzētu uzturēties zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam un cilvēkiem ar ādas jaunveidojumiem.

 

Kas ir UVA un UVB stari?

UVA ir stari, kas līdz zemi sasniedz visu cauru gadu, cilvēka ādu sasniedz arī cauri mākoņiem. Tie sastāda 95% no visa ultravioletā starojuma. Atšķirībā no UVB, tie darbojas nesāpīgi, taču ādā iekļūst ļoti dziļi. Tieši šie stari ir atbildīgi par ādas novecošanos, jo tie izmaina kolagēna šķiedras, kā arī izraisa saules alerģijas (apsārtumu, niezi, vasaras saules dermatītu). Šie stari ir atbildīgi par pigmentāciju (“grūtniecības maska”, pigmentu plankumi) un ādas veidojumiem.

UVB ir visi pārējie stari. Tie satur lielu daudzumu enerģijas, tāpēc stikls un mākoņi aiztur tikai daļu no tiem. Šie stari izkļūst arī cauri ādai. Tieši pateicoties šiem stariem mēs ne tikai iedegam, bet arī apdegam. Tāpēc pasargāt savu ādu vajag no visiem stariem.

Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

augusts 2019
P O T C P S Sv
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19202122232425
262728293031

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli