Āgenskalna un Torņakalna bibliotēkas plāno darboties kopā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes biedrībām

Trešdien, 26. jūnijā, Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktori Aiju Rimicāni, Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāju Dzidru Šmiti un pārstāvjiem no Āgenskalna un Torņakalna apkaimes biedrībām apskatīja ēkas, kurās tuvākā nākotnē varētu darboties bibliotēka, nevalstiskās organizācijas un apkaimes biedrības.

„Šodien kopīgi vienojāmies, ka ēkas Kapseļu ielā 23a un Ojāra Vācieša ielā 2 ir piemērotas gan pašvaldības funkcijas īstenošanai – bibliotēkas darbības nodrošināšanai, gan nevalstisko organizāciju un apkaimes biedrību aktivitātēm.  Šo projektu īstenošanai, protams, ir nepieciešams laiks, jo vienā gadījumā ēka pašvaldībai ir jāpārņem valdījumā no Rīgas Stradiņu universitātes, bet otrajā – ir pakāpeniski jārod finansējums, lai ēku atjaunotu izvirzītām prasībām un mērķiem - vienā ēkā bibliotēka, NVO un apkaimes biedrība,” norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

„Savrupmāja Kapseļu ielā 23a ir celta 1913. gadā pēc arhitekta Aleksandra fon Vladimirova projekta. Ēka pēc firmas „G.Th.Reiner” pasūtījuma ir celta līdzīpašniekam un konditorejas meistaram Voldemāram Reineram, kuram Vecrīgā piederēja kafejnīca un konditoreja,” pastāstīja Āgenskalna biedrības pārstāvis Otto Ozols.

Kapseļu ielas 23a ēkas iekštelpas 1948. gadā pārbūvēja bērnunama vajadzībām, bet no 20. gadsimta sešdesmitiem gadiem tajā atradās LPSR Veselības aizsardzības ministrijas kursu bāze, bet no 1994. gada līdz 2009. gadam – medicīnas profesionālās izglītības centrs. Kopš 2009. gada ēkā darbojas Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra un klīnika.

Vairāk nekā simts gadu laikā ēka ir labi saglabājusies, jo tā ir būvēta uz augstiem virspamatiem, kas to pasargāja no mitruma radītiem bojājumiem. Kā vairums Kapseļu iela savrupnamu, tā būvēta no plankām un no iekšpuses un ārpuses apmesta. Ēkai ir baroka stilam raksturīgais pusšlauptais jumts ar nošķeltajiem galiem un izliektas jumta malu formas. Celtnes arhitektūrā izmantoti ne vien baroka, bet arī klasicisma un jūgendstila elementi.

Tikšanās piedalījās arī Rīgas Stradiņa universitātes Administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis, kurš norādīja: „Ēka nav piemērota mācību procesam un atrodas tālu no universitātes kompleksa Dzirciema ielā. Neskatoties uz to, ka ēka atrodas skaistā vietā un ir ļoti mājīga, universitātes senāts pieņēma lēmumu to mainīt pret nekustamo īpašumu, kas veicinās augstskolas turpmāko attīstību.”

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane uzsvēra: „Pārdaugavas puses iedzīvotājiem ir aktuāli rast telpas savām sabiedriskajām aktivitātēm. Šobrīd iedzīvotāji šīs aktivitātes veido savu namu pagalmos vai publiskās vietās. Šodien starp pašvaldības un sabiedriskām institūcijām ir rasts kopīgs viedoklis, kā šīs problēmas tuvākā nākotnē risināt. Pozitīvi ir tas, ka šajā gadījumā bibliotēkas filiāle, NVO un apkaimes biedrības darbosies vienā ēkā, kas veicinās tās piepildījumu, savstarpējo sadarbību un arī jaunus projektus.”

2009. gada novembrī Rīgas pašvaldība īstenoja sporta kompleksa „Arkādija” rekonstrukciju, kā rezultātā izbūvēja ne tikai jaunu stadionu un telpas sportistiem, bet arī atjaunoja vēsturiskās koka ēkas Ojāra Vācieša ielā 2 fasādi. Šeit nepieciešams veikt iekštelpu remontdarbus, lai namu varētu izmantot Torņakalna iedzīvotāju vajadzībām.

Sporta kompleksa „Arkādija” vēstures pirmsākumi meklējami jau 1905. gadā, kad tā pašreizējā teritorijā tika ierīkots sporta aktivitātēm paredzēts laukums. Sporta centrs „Arkādija” tika nodots ekspluatācijā 1969. gadā un bija „Latvijas dzelzceļa” īpašumā. 2001. gadā tas pārgāja Rīgas pašvaldības īpašumā.