Nozares eksperti: mazumtirdzniecība Baltijā nākotnē piedzīvos ievērojamas pārmaiņas


Mazumtirdzniecibas_kompass
Ekonomikas izaugsmes tempi, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, viņu iepirkšanās paradumos un dzīvesstilā, kā arī arvien pieaugošā jauno tehnoloģiju loma nozarē būtiski mainīs mazumtirdzniecību. Tai pat laikā uzmanības centrā būs cilvēks, tāpēc tuvāko gadu laikā novērosim aizvien lielāku piedāvājumu personalizēšanu. Tirgus dalībniekiem būs jāatrod veids kā pielāgot biznesa modeli, lai nodrošinātu klientiem individuālu iepirkšanās pieredzi, kas atbilst viņu dzīves ritmam, interesēm un vajadzībām, prognozē Baltijas valstu eksperti nozares konferencē "Mazumtirdzniecība šodien un rīt".

Paplašinot pētniecības lauku Baltijas mērogā, desmitajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” nozares apskatā tika analizēti un salīdzināti iedzīvotāju iepirkšanās paradumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, secinot, ka, neskatoties uz līdzīgām tendencēm, pastāv arī vairākas atšķirības.

“Kā jebkuru citu paradumu, arī sabiedrības iepirkšanās paradumu maiņa ir ļoti pakāpenisks process. Analizējot “Maxima Latvija” datus, varam secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju iepirkumu grozu saturs nav būtiski mainījies. Tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences: visās valstīs ir nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars un samazinājies eļļu un mērču patēriņš, kas kopumā norāda uz veselīga dzīves veida aktualitāti. Fakts, ka pietiekami liela daļa Baltijas iedzīvotāju ikdienā iegādājās tikai pirmās nepieciešamības preces liecina par vēl vienu tendenci, kad spontānu pirkumu vietā nāk apdomāti lēmumi un vēlme iegūt maksimāli daudz par iztērēto naudu. Nākotnē tas varētu ietekmēt arī mazumtirgotāju pieeju, nodrošinot uz katra klienta vajadzībām orientētu, personalizētu piedāvājumu,” norāda Zane Kaktiņa, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Kā liecina aptaujas rezultāti, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk izvēlas veikalu tieši pēc lokācijas un ērtas sasniedzamības principa, savukārt Lietuvā pircēji vairāk uzmanības pievērš piedāvātajām cenām un cenu atlaidēm. Tomēr noteicošais faktors, izvēloties, kur veikt savus ikdienas pirkumus lielākai daļai (> 60 %) visu trīs valstu iedzīvotājiem ir veikala atrašanās pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam.

Lielākā daļa ikdienas pirkumu visās trīs Baltijas valstīs tiek veikta lielveikalos. Tieši tos izvēlas lielākā iedzīvotāju daļa – 73 % Latvijā, 81 % Lietuvā un 71 % Igaunijā. Tomēr, salīdzinot ar 2017. gada “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma rezultātiem, Latvijā lielveikalu popularitāte samazinājusies par 4 %, bet mazākā formāta veikalu popularitāte pieaugusi par 8 % – 2017. gadā tos izvēlējās 33 %, bet 2019. gadā - jau 41 %. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū daudz iecienītāki nekā citās valstīs ir mazāka formāta veikali mājas vai darba vietas tuvumā.

“Laika taupīšana ir viena no mūsdienu prioritātēm, tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienas pirkumiem izvēlas nelielus veikalus pa ceļam uz mājām vai darbu. Izaugsmi piedzīvo arī lieli, tehnoloģiski attīstīti pārtikas veikali lielajos tirdzniecības centros. Paredzams, ka nākotnē iepirkšanās nebūs vienīgā funkcija, ko tie nodrošinās, pārtopot par daudzfunkcionāliem centriem brīvā laika pavadīšanai, izglītošanai, draugu un paziņu satikšanai, lai pircējs no veikala aizietu ne tikai ar nopirktajām precēm, bet arī vērtīgu pieredzi,” uzsver Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Pētot kā mainījušies pircēju iepirkšanās paradumi pēdējā gada laikā, novērojamas atšķirības Baltijas valstu vidū. Latvijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas iegādāties vietējo ražotāju preces, kā arī vairāk augļu, dārzeņu un sezonālu produktu. Tas atbilst arī “Maxima Latvija” tirdzniecības aprēķiniem – vairāk par piektdaļu jeb

21 % no Latvijas iedzīvotāju pārtikas groza satura atvēlēta augļiem un dārzeņiem.

Lietuvas iedzīvotāji atzinuši, ka arvien biežāk priekšroku dod veselīgākiem produktiem, kā arī pievērš uzmanību produktu sastāvam, pirms to iegādājas. Tomēr, spriežot pēc tirdzniecības datiem, tieši lietuviešiem vairāk par citu valstu iedzīvotājiem ir raksturīga neveselīgu produktu iegāde – vairāk par 20 % no pārtikas grozu satura Lietuvas iedzīvotājiem ir saldumi un citi neveselīgi produkti. Latvijā tie ir 18 % un Igaunijā 17 %.

Savukārt, igauņi ir praktiskā dzīvesveida piekritēji un biežāk nekā lietuvieši un latvieši iegādājas tikai pirmās nepieciešamības preces - to atzinuši vairāk nekā 33 % aptaujāto. Lietuvā un Latvijā tie ir attiecīgi 20 % un 15%. Atvieglojot savas ikdienas rūpes, igauņi biežāk sākuši iegādāties pusfabrikātus, kas paātrina maltītes pagatavošanu. To atzinuši 15 % aptaujāto Igaunijā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā (7 %) un Lietuvā (8,5 %).

Par nozares apskatu “Maxima mazumtirdzniecības kompass”:

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Šajā desmitajā pēc kārtas apskatā pētniecības lauks tika izvērsts Baltijas līmenī un papildināts ar ekspertu diskusijas secinājumiem par tendencēm mazumtirdzniecības nozares attīstība šodien un nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

SIA “Maxima Latvija”
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

novembris 2019
P O T C P S Sv
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 151617
18192021222324
252627282930

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli