Swedbank aptauja: strauji audzis studentu skaits, kas studiju laikā paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu

Jaunieši, kas studē, primāri paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu, tā liecina Swedbank veiktā studentu aptauja[1]. 74% atzīst, ka tieši ģimene finansiāli atbalsta studējošos studiju laikā, tomēr arī pašu gūtajiem ienākumiem ir liela nozīme, jo strādājot paralēli studijām piepelnās 59% aptaujāto. Tendence paļauties uz ģimeni īpaši ir augusi pēdējo divu gadu laikā (+21% procentpunkts). Tas, iespējams, skaidrojams ne tikai ar ekonomikas augšupeju un vecākiem pieejamajiem brīvajiem līdzekļiem, bet arī studentu apziņu, ka darbs paralēli studijām atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti (atzīst 71% studējošo). Tai pat laikā tikai katrs desmitais jaunietis studiju periodā var paļauties uz vecāku iepriekš izveidotiem uzkrājumiem izglītībai.

Ikdienas iztikai lielākajai daļai studentu jārēķinās ar budžetu, kas nav lielāks par 300 eiro mēnesī. Tā 39% studējošo jāiztiek ar budžetu līdz 200 eiro mēnesī, bet 26% - ar 200 līdz 300 eiro mēnesī. Taču par vēlamo iztikas summu mēnesī lielākā daļa (60%) studentu atzīst vairāk nekā 300 eiro.

Šobrīd lielākās izdevumu pozīcijas, ko norāda paši studenti, ir izmaksas par dzīvesvietu (75%), ikmēneša izdevumi par pārtiku (56%), kā arī studiju maksa par augstāko izglītību (52%) un transporta izdevumi (45%). Zīmīgi, ka pēc studentu domām, salīdzinot ar situāciju divus gadus atpakaļ, būtiski augušas izdevumu pozīcijas par mājokli (par 13 procentpunktiem), pārtiku (11 procentpunktiem) un transportu (8 procentpunktiem).

Lūgti novērtēt savu ienākumu atbilstību faktiskajām vajadzībām, piektdaļa (22%) studentu norāda, ka regulāri izjūt naudas trūkumu pat pamatvajadzību segšanai. Vēl 19% aptaujāto studentu norādījuši, ka pamatvajadzību segšana ir viss, ko viņi var atļauties. Pilnībā̄ finansiāli brīvi ar savā rīcībā̄ esošo iztikas līdzekļu apjomu jūtas vien 5% aptaujāto jauniešu. Teju trešdaļai (27%) pēc pamatvajadzību apmierināšanas atliek nedaudz naudas arī citām lietām, bet ceturtdaļai (25%) īpaši jāpiedomā pie saviem tēriņiem, lai atlicinātu naudu arī citām lietām, ne tikai pamatvajadzību segšanai. 


Savukārt, ja raugās uz populārāko studiju programmu – datorzinātņu, medicīnas un inženierzinātņu - izmaksām vadošajās Latvijas augstskolās, tad tikai profesijas apgūšana vien izvēlētajā studiju programmā kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro. Tā, piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, kas ir viena no populārākajām jauniešu izvēlēm, nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā. Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties šķirties no vairāk nekā 3000 eiro gadā, un, tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro. Savukārt, lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā.

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem bērnu vecāku dzīvē, jo gada laikā – atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem - izdevumi var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā ir maksa par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērēs ikdienas vajadzībām, dzīvojot atsevišķi no vecākiem. Viens no populārākajiem atbalsta veidiem sava bērna nākotnei ir uzkrājumu veidošana jau no bērna mazotnes. Tas nozīmē, ka vecāki savā bankā noformē līgumu par uzkrājumu bērna nākotnei, kas būs finansiāls pamats viņa nākamajiem dzīves posmiem. Šobrīd Latvijā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki visbiežāk sāk veidot bērna pirmo trīs gadu vecumā, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki atvēl ik mēnesi, ir 35 eiro. Piemēram, ar šāda apmēra iemaksām, sākot krāt bērna piedzimšanas gadā, līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt pat 10 000 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Šādā gadījumā bērns saņems uzkrāto naudas summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos. Tāpat, veidojot šādu uzkrājumu, tiek apdrošināta arī vecāka dzīvība. Protams, nav vienas pareizās formulas, kā uzkrāt vajadzīgo summu bērna nākotnei. Katrai ģimenei jāraugās pēc savām iespējām, taču ir skaidrs, ka jebkāda veida uzkrājums būs nozīmīgs atbalsts, uzsākot studijas. Jebkurā gadījumā – jo ātrāk tiek sākts, jo lielāku summu iespējams uzkrāt,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

 

 

Swedbank
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

jūnijs 2019
P O T C P S Sv
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27282930
       

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli