Iedzīvotāji ar kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem saista Latviju, Zviedriju, Lietuvu; ar nekvalitatīviem – Poliju

Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktajā aptaujā par cilvēku zināšanām attiecībā uz olu marķējumiem tika noskaidrots, ka 69% iedzīvotāju ir svarīgi, ka ikdienā lietotie pārtikas produkti atbilst Eiropas Savienības nodrošinātajiem kvalitātes standartiem. Uzticība pārbaudītai kvalitātes kontrolei atspoguļojas faktā, ka ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (olas, piens, gaļa) iedzīvotāji asociē tādas valstis kā Latvija, Zviedrija, Lietuva, kā arī Norvēģija, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas Polija, Ukraina un ASV.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha skaidro: “Priecājamies par iedzīvotāju uzticību vietējiem lauksaimniecības produktiem. Īpaši svarīgi tas ir, jo Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, - mūsu Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda visas ražotnes. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums.”

Pašlaik Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus.

Situāciju komentē Hermanis Dovgijs, SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis: “Visās Eiropas valstīs patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir pat dažas valstis, kur faktiski nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. Ja mēs runājam par Latviju, viennozīmīgi vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt visaugstākos ražošanas standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā. Tas ir panākts ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju cilvēkiem izvēlēties vissvaigāko produkciju, jo nereti importētajām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi, kas liek nojaust, ka saņemam olas, kuras to izcelsmes valstu tirgos nav bijis iespējams realizēt laikus.”


 

Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija ir uzsākusi iniciatīvu “Atpazīsti Latvijas olas”. Iniciatīvas ietvaros asociācija un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.

Uz olām norādītie marķējumi nozīmē:

Pirmais cipars - dējējvistu turēšanas metodi: 0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas.

Burtu kombinācija – LV, PL, LT - olu izcelsmes valsti.

Ciparu kombinācija - PVD piešķirto identifikācijas numuru.

 


 


 

*Aptauja veikusi pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, kopumā tiešsaistē aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus.

Par LORA

Latvijas Olu ražotāju asociācija dibināta 2006.gadā. Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas Olu ražotājus attiecībās ar Latvijas valsts institūcijām, Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un "Codex Alimentarius" ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.

Latvijas Olu ražotāju asociācija
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli