Deputāti cer uz "arābu pavasari" Maskavā

Vakar Eiropas Parlamenta debatēs ar ES Augsto pārstāvi ārpolitikā Ketrīnu Eštoni par stāvokli Krievijā vairākkārt izskanēja pārliecība par to, ka pašreizējās Krievijas pilsoniskajā sabiedrībā liecina, ka arī "Maskavā drīzumā gaidāms "Arābu pavasaris" un cilvēki vēlas ne tikai Putina solīto korupcijas likvidēšanu un izejvielu eksportu, bet arī "modernu valsti, stabilu valdību un patiesu demokrātiju".

Deputāti norādīja uz sestdien gaidāmajiem iedzīvotāju protestiem Maskavā kā liecību pārmaiņām, kas Krievijā sākušās decembrī un turpinās līdz šim brīdim. "Krievijā ir jūtams "pārmaiņu vējš", kas nāk no tās iekšienes", norādīja K.Eštone.

Deputāts no Polijas Pāvels Zalevskis uzsvēra, ka "vienīgā Krievijas cerība ir jaunā vidusšķira, jaunie Krievijas demokrāti. Viņi ir beidzot pamodušies un tieši viņos mēs atradīsim savu cerību".

Deputāti, paužot sašutumu par Krievijas vēlēšanu komisijas lēmumu nereģistrēt Grigorija Javļinska kandidatūru prezidenta vēlēšanām, vienoti pauda neticību tam, ka prezidenta vēlēšanas varētu nest ko negaidītu.

"Kremlis apkaro gan demokrātiskos spēkus, gan opozīcijas izpausmes", uzsvēra Džerards Battens no Lielbritānijas. K.Eštone par 4. martu runāja kā par dienu, kad "abi tie, kas nosaka Krievijas politiku, atkal apmainīsies darbavietām", bet deputāte no Igaunijas Kristīna Ojulande minēja, ka prezidenta vēlēšanas būs sava veida "deja vu" (tulk. " jau bijis").

Deputāti runāja arī par ES atbalstu demokrātiskajiem procesiem Krievijā. "Mums jāapliecina, ka dzirdam krievu tautas saucienus, tāpat kā mēs dzirdējām "Arābu pavasari"", uzsvēra Latvijas deputāte Inese Vaidere, savukārt Edvards Makmilans-Skots uzsvēra, ka ES vārdiem vajadzētu saskanēt ar darbiem un, tā kā šogad par 34% palielināts ES budžets demokrātijas veicināšanai un lielākā daļa no tā tiek piešķirta "Arābu pavasarim", bet daļu no tā vajadzētu novirzīt arī Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai. K.Eštone apliecināja, ka ES ir spērusi soļus, lai iesaistītos diskusijā ne tikai ar Krievijas eliti, bet arī tās pilsonisko sabiedrību un opozīcijas spēkiem.

Krievijas rīcība Sīrijas jautājumā
Vairāki deputāti pauda nosodījumu tam, ka Krievija "nespēlē ar atklātām kārtīm attiecībā uz Sīriju" (Alfs Svensons, Zviedrija) un nav pievienojusies ANO rezolūcijai par Sīriju un turpina piegādāt ieročus Sīrijas valdošajiem spēkiem.

"Mēs steidzami aicinām Krieviju pievienoties starptautiskajai nostājai attiecībā uz Sīriju un atbalstīt Arābu līgas piedāvāto risinājumu. Krievijai ir jāapzinās, cik nozīmīgs Sīrijas tautas liktenis", uzsvēra K.Eštone, piebilstot, ka ļoti sarežģīti izveidot konstruktīvu sadarbību ar Krieviju arī Irānas, Gruzijas un Moldovas jautājumos.


Krievijas iejaukšanās dalībvalstu iekšpolitikā
Kristīna Ojulande uzsvēra - ikreiz, kad mēs diskutējam par Krieviju, Maskava pauž neapmierinātību ar to, ka ES iejaucas tās iekšējās lietās. Savukārt EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere viņas repliku papildināja, norādot, ka Krievija turpretī vēlas stipri iejaukties citu valstu iekšpolitikā un arī "vēlme ietekmēt ES politiku ir daudz dziļāka nekā mēs to bieži novērtējam" un aicināja K.Eštoni pievērst uzmanību pilsoņu iniciatīvas izmantošanai ar mērķi panākt to, lai krievu valoda iegūtu oficiālas ES valodas statusu. K.Eštone norādīja, ka ir informēta par Latvijas bažām par šo situāciju, bet ir pārliecināta, ka Latvijas varas iestādes spēs situāciju atrisināt atbilstīgi.

   Tweet