FM: Pašvaldību konsolidētajā budžetā šā gada pirmajā pusē augsts pārpalikums

2019. gada pirmajā pusgadā konsolidētajā pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums 116,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 58,4 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Pārpalikumu nodrošināja strauji pieaugošie valsts transferti, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugums. Lai arī 2019. gada pirmajā pusē konsolidētajā pašvaldību budžetā ir izveidojies pārpalikums, sagaidāms ka kopumā 2019. gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā veidosies deficīts, ņemot vērā izdevumu pieaugumu gada otrajā pusē.

Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 1452,3 miljonus eiro, kas ir par 155,6 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu nodrošināja valsts transferti, kas ir auguši par 103,5 miljoniem eiro jeb 24,9%. Par 50,4 miljoniem eiro auguši valsts transferti ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai. Tāpat pieaugumu valsts transfertiem nodrošināja pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar 2018. gada 1. septembri, kā arī speciālā dotācija, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, kas uzrāda lēnāku pieauguma tempu nodokļu reformas rezultātā. 2019. gadā speciālā dotācija paredzēta 86,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 64,6 miljoniem eiro lielāka nekā 2018. gadā.

Nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā pieauguši par 45,2 miljoniem eiro jeb 5,8% un sasniedza 828,6 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošināja visi nodokļi, kas tiek iekasēti pašvaldību budžetā – IIN, nekustamā īpašuma nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis un dabas resursu nodoklis. Lielāko nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja IIN un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. IIN ieņēmumi šā gada pirmajā pusē uzrādīja pieaugumu 41,3 miljonu eiro jeb 6,5% apmērā, ko pozitīvi ietekmēja tautsaimniecībā nodarbināto skaita pieaugums par 0,6% un bruto darba samaksas pieaugums par 7,8% šā gada pirmajā ceturksnī, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja arī 2018. gada 1. janvārī pieņemtā nodokļu reforma, kuras ietvaros ar 2019. gada 1. janvāri tika paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums līdz 230 eiro, neapliekamais minimums pensionāriem līdz 270 eiro, kā arī atvieglojums par apgādājamo līdz 230 eiro. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta operatīvajiem datiem, šā gada pirmajā pusē iedzīvotāji aktīvi iesnieguši gada ienākuma deklarācijas, kā rezultātā iedzīvotājiem tika atmaksāta IIN pārmaksa 121,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,5 miljoniem eiro jeb 9,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada 3. aprīlī tika pieņemts likums “Par valsts budžetu 2019.gadam”, kurā tāpat kā iepriekš tika noteikts garantētais IIN ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem, kurš atbilstoši IIN izpildei pirmajā pusgadā tika sasniegts. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pieauguši par 3,4 miljoniem eiro, savukārt izložu un azartspēļu nodoklis, kā arī dabas resursu nodoklis pieauga par 0,2 miljoniem eiro.

Konsolidētā pašvaldību budžeta izdevumi pirmajā pusgadā sasniedza 1336,1 miljonus eiro, kas ir par 97,2 miljoniem eiro jeb 7,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 47,8 miljoniem eiro jeb 25,4%, sasniedzot 236,3 miljonus eiro. Kapitālos izdevumus veido izdevumi pamatfunkcijām un ES fondu projektu realizācijai. Ja ES fondu investīcijas, turpinoties veiksmīgai ES fondu projektu realizācijai, uzrādīja pieaugumu 56 miljonu eiro apmērā, tad izdevumi pamatfunkcijām samazinājās par 8,2 miljoniem eiro, jo šā gada pirmajā ceturksnī pašvaldības, ievērojot pagaidu budžeta nosacījumus, varēja aizņemties ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto  projektu  realizācijai. Savukārt, pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam”, tika  noteikti pašvaldību aizņemšanās nosacījumi, pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums un kritēriji, kas ir jāievēro, nodrošinot pašvaldībām pieejamos resursus, tajā skaitā jaunu investīciju projektu īstenošanai. 

Jāatzīmē, ka ikgadējo pašvaldību aizņēmuma limitu ietekmē ne tikai 2019. gadā piešķirtie aizņēmumi, bet arī iepriekšējos gados piešķirto aizņēmumu daļa, kurai izmaksa ir paredzēta 2019. gadā. Tā kā pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi var nodrošināt tikai 2019. gadā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, par prioritāti ierobežota aizņēmuma limita situācijā ir noteikti ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz attiecināmo izmaksu kopsummu. 2019. gada pirmajā pusē tika izsniegtas kārtējā gada aizņēmumu atļaujas 135,4 miljonu eiro vērtībā, kā arī nodrošināta iepriekšējos gados noslēgto aizņēmumu līgumu saistību izpilde vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai  85,7 miljonu eiro vērtībā. Apmēram 53% no izsniegtajām aizdevumu atļaujām veido aizdevuma atļaujas ES fondu projektu realizācijai.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 15,4 miljoniem eiro jeb 16,8%, sasniedzot 106,8 miljonus eiro. Pieaugumu veicināja subsīdijas komersantiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas Rīgas pilsētas pašvaldībā pieaugušas par 15,1 miljonu eiro. Izdevumi precēm un pakalpojumiem auguši par 13,3 miljoniem eiro jeb 4,6%, sasniedzot 300,2 miljonus eiro. Savukārt izdevumi atlīdzībai auguši par 18,7 miljoniem eiro jeb 3,1%, sasniedzot 616,5 miljonus eiro. Pieaugumu izdevumiem atalgojumam nodrošināja pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar 2018. gada 1. septembri.

Šā gada pirmajā pusgadā naudas līdzekļu noguldījumu atlikums pašvaldībām sasniedzis 444,9 miljonus eiro, kas ir par 109,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gada beigās.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 7 8
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli