Latvijas zinātnieki: jāveic kompleksa teritoriju attīstības pārvaldības reforma

Sabiedrības apspriešanai nodots alternatīvs piedāvājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajai administratīvi teritoriālajai reformai, ko izstrādājuši Latvijas zinātnieki. Tas paredz kompleksu teritoriju attīstības pārvaldības reformu. Tostarp ieteikts izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām un mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu.

Latvijas zinātnieki Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.phys., Dr.oec. Māris Pūķis un Dr.geogr. Pēteris Šķiņķis aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kura sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām – pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas. Tas nepieciešams, lai radītu efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos piemēroties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu, kas mazinātu nevienlīdzību Latvijas reģionos un sekmētu sabiedrības labklājības izaugsmi.

"Pēdējo mēnešu laikā esam daudz diskutējuši par VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo sadalījumu, kas pēc būtības ir Latvijas kartes pārzīmēšana un nodēvēšana par reformu. Pašvaldību vadītāji ir pārliecināti, ka ar tik vienkāršotu pieeju ministrijas iecerētās pārmaiņas deklarēto mērķi nesasniegs. Lielo pilsētu skatījumā Latvijas zinātnieku piedāvājums ir pārdomātāks piedāvājums, kas varētu risināt virkni reģionos samilzušu problēmu. Tā varētu būt alternatīva VARAM reformai, jo piedāvā atšķirīgu, plašāku un dziļāku redzējumu reģionālās reformas īstenošanai," uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

"Katrai reformai jābūt vērstai uz visas valsts attīstību, nevis vienkārši robežu grozīšanu. Tāpat jābūt reģionālajam skatījumam uz valsts attīstību – tas neizslēdz iespēju apvienoties tām pašvaldībām, kuras redz kā kopīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Jebkurai reformai jābūt arī zinātniski izpētītai un pamatotai. Šodien dzirdētais nav tikai trīs pētnieku viedoklis – tas ir viedoklis, kurā apkopots arī reģionālo augstskolu zinātniskais redzējums," skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

ZInātnieki uzskata, ka pirmais solis ir esošā divu līmeņu publiskās pārvaldības struktūras reorganizēšana par trīs līmeņu struktūru, paredzot reģionālā līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana. Plānošanas reģionu gadījumā visos apriņķos būtu vairāk par 200 tūkst. iedzīvotājiem vai tuvu tam.

Līdz ar apriņķu izveidošanu ir jāveic arī finanšu pārvaldības reforma, jo pašlaik esošajā sistēmā pastāv fundamentālas pretrunas. Viena no svarīgākajām aktivitātēm ir nodokļu ieņēmumu pārdales kritēriju starp valsti un pašvaldībām maiņa, kā arī citu pārdales mehānismu jeb cita veida kritēriju definēšana valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai.

Un tikai pēc pirmo divu posmu īstenošanas būtu jāķeras pie trešā – pašreizējo novadu apvienošanas - jeb teritoriālās organizācijas reformas. Tā nodrosinšās lielu reģionāla līmeņu pašvaldību teritoriju (apriņķu) izveidi, radot priekšnoteikumus valsts teritoriālai un funkcionālai decentralizācijai.

Pēc priekšlikuma autoru domām, piedāvātais risinājums nav ideāls, tomēr tas ir pamats Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reformas infrastruktūras adaptācijai un mobilitātes attīstībai, izglītības, veselības aprūpes, sporta un kultūras būvju tīkla pilnveidošanai, biznesa attīstības veicināšanai Latvijas teritorijā, kā arī multicetriskai vai pat policentriskai attīstībai.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

MRS grupa
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 78
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli