Uz Krievijas robežas nelikumīgi izcirsti desmitiem hektāru meža. Aizdomas krīt uz robežsargiem


foto;gorod.lv
Austrumu robežas sakārtošana jau sešus gadus ir viena no valsts prioritātēm. Lai ierīkotu robežsargu patruļtakas, uzbūvētu tiltus un žogu no budžeta robežsargiem atvēlēti desmitiem miljonu eiro.

Lai gan robeža ir valsts drošības jautājums, arī te tiek vērptas miljonu shēmas. Pirms mēneša stāstījām par četrkārši sadārdzinātiem tiltiem, Iekšējās drošības birojs izmeklē krimināllietu par  nekvalitatīva aprīkojuma iepirkšanu.

Tagad atklāta vēl viena iespaidīga afēra. Pie Krievijas robežas Ciblas novadā robežas ierīkotāji izcirtuši desmitiem hektāru meža, nesaaudzējot pat īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Nozāģētie koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā ir pazuduši.

Pavasarī Nekā personīga devās uz Austrumu robežu, lai apskatītu tiltus, kas pār pierobežas uz upēm uzbūvēti uz robežsargu takas. Pārsteidzoši bija tas, ka tilti uz Baltkrievijas robežas izmaksāja četras reizes dārgāk, nekā tādi paši uz Krievijas robežas. 

Jau tobrīd pamanījām, ka pie Krievijas robežas takas ierīkošanai izzāģēti krietni lietas koki, kuru tālākais liktenis nav izsekojams.  

Darbi uz Krievijas robežas šogad jāpabeidz. 12 metru platās robežstigas iztīrīšana grūti pieejamās vietās ir viens no pēdējiem darbiem, ko tagad veic robežas būvētāji. 

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Maija beigās Iekšējās drošības birojs un Dabas aizsardzības pārvalde pamanīja, ka nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.  

Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap 3 hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem. 

IVARS LEŠČINSKIS Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors 

Par notikušo protams tika paziņots valsts policijai, pēc neilga laika ieradās valsts policijas amatpersonas, kas veica viņu kompetencē esošas procesuālas darbības. Un šeit strādāja tas meža izvedējs, tajā ierašānas brīdī, kad mēs bijām. No tās traktortehnikas vadītāja tika paņemts paskaidrojums, ko viņš te dara. Kāda sakarā viņš.. Kā saka, viņš tur daudz ko nemācēja.. Viņš ir paņemts strādnieks, ko viņam dod, to viņš izpilda.

Bieži gadās, ka šitādus mitrājus izcērt?

Manā praksē pirmais gadījums. 

Plašie izcirtumi ir labi redzami satelīta attēlos. Kur pirms gada bija biezs mežs, tagad redzami gaiši klajumi. Tādi gar Krievijas robežu stiepjas piecu sešu kilometru garumā. Vietām joslas platums ir divdesmit metri, vietām – līdz septiņdesmit astoņdesmit metriem. Vienā tā galā ir robežas ierīkotāju nopostītais dabas liegums. 

GITA STRODE Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore

Lieguma robežas bija zināmas, jo mums ir kolēģe gājusi kopā ar robežsardzi tieši gatavojot atzinumus un viedokli par robežas uzturēšanu, līdz ar to teikt, ka nebija zināms īsti korekti nebūtu. Otrkārt, aizsargājamo teritoriju robežas ir arī teritoriju plānojumos un meža dienesta reģistrā un citās datu bāzēs. 

Pēc kadastra datiem mežs izcirsts sešus kilometrus garā un 30 līdz 80 metrus platā  pierobežas zemes gabalā. Tā platība pēc dokumentiem ir 15 hektāri, taču Valsts zemes dienestā skaidro, ka dabā tas var būt krietni lielāks, jo zemes gabals nav uzmērīts un reģistrēts zemesgrāmatā. Līdz 2015.gadam tas bijis pašvaldības īpašumā, taču rezervēts paredzamajai robežas iekārtošanai. Pašvaldība pirms divdesmit gadiem noteikusi lietojuma mērķi – valsts aizsardzības nozīmes objektu apbūve. Šī iemesla dēļ tur augošais mežs nekad nav vērtēts. Eksperti aptuvenu nocirsto koku vērtību var noteikt pēc satelīta attēliem un blakus esošā meža. 

KRISTAPS KALVĀNS SIA “Forest mentor” mežsaimniecības speciālists

Cena, tā pieticīgi rēķinot, ņemot vērā, ka tā ir Latgale un ostas ir tālu, kopējā vērtība varētu būt šajā pierobežas joslā 244 tūkstoši 650 eiro. 

Uzņēmuma “Forest Mentor” eksperts summu aprēķināja, pieņemot, ka nocirsti 30 hektāri meža un tas pārdots par zemāko cenu. Patiesībā summa varētu būt pat pusmiljons. Tā kā pašvaldība zemi savulaik atzinusi par apbūvējamu, meža ciršanai nav nepieciešams Meža dienesta saskaņojums. Ārpus meža augošu koku ciršanai jāprasa atļauja pašvaldībai. 

JURIS DOMBROVSKIS Ciblas novada domes priekšsēdētājs

Pēdējos gados neko mēs neesam devuši!

Robežsargi uzskata, ka viņiem atļauja nevienam nav jāprasa un arī aizsargājamais mikroliegums nebija saglabājams. Tā neesot uzskatāma par meža ciršanu, bet par apauguma novākšanu robežjoslā. Tieši šajā zemes gabalā josla esot platāka, nekā ierastie 12 metri, jo robeža iet pa strautu. 

JURIS MARTUKĀNS Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks 

Ja ir sauszemes robeža, tad absolūti nav šaubas, par robežas platumu, kas ir noteikts 12 metri. Tas ir sauszemes robeža. Kas ir saistīts ar robežupēm, strautiem, kanāliem, ir tā mērīšanas īpatnība, ka robežas joslas platībā arī tiek ieskaitīts tas zemes gabals, kas atrodas zem ūdens, vai no krots.

Martukāns stāsta, ka robežsardze uzkrājusi nepilnus 2 tūkstošus kubikmetru koksnes. Šis apjoms iegūts četru gadu laikā no visas 276 kilometrus garās robežjoslas.  Tas ir vismaz četrreiz mazāk, nekā pēc Nekā personīga pieaicinātā eksperta aprēķiniem nocirsts  pierobežas zemes gabalā Ciblas novada Līdumnieku pagastā.  Kur palikusi pārējā koksne, robežsargi nezinot.

JURIS MARTUKĀNS Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks 

Bet tad es saprotu, tā inventarizācija, pirms to koku ciršanas cik tur viņi ir vērti, tas nav noticis?

Es varu pateikt, ka es īsti nesaprotu par ko iet runa. Jūsu tajā jēdzienā, doma ir attiecīgi, ka vai ir novērtēts koks veicot inventarizāciju? Uz šo brīdi es varu pateikt attiecīgi, ka es laikam diemžēl nespēšu atbildēt pēc būtības. 

Jūs ļoti labi saprotat to domu. Jūs redzat, ka ir tas zemes gabals, faktiski tur aug virsū mežs. Mežam ir vērtība, tas kā mēs viņu definējam, vai tā ir meža zeme vai tas ir īpašās apbūves teritorija, tam šinī gadījumā nav izšķirīgas nozīmes. Jūs redzat tur aug mežs. Tā ir valsts manta. Viņš ir 200 tūkstošus vismaz eiro vērts. Jūs neesat mežinieki, jūs nevarat novērtēt, jums ir jāuzaicina kāds, kurš to var novērtēt. Vai jūs uzaicīnājāt kādu pirms būvdarbu uzsākšanas, pirms cirsmas, kurš pateiktu, jā šie koki, kas tagad aug, tad kad viņus nocirtīs viņi maksās tik un tik, jūs saņemsiet tik un tik naudas. Vai tas tika izdarīts?

Nu es varu pateikt vienu lietu, ka varbūtās ir ačgārns process jūsu stāstījumā, ja iet runa par to rīcību. Tā doma ir kāda, es runāju par robežas joslu, nevis par koku vērtēšanu pēc būtības. Par robežas joslas izbūvi, kur ir līguma nosacījumi, kurā ir skaidri un gaiši noteikts, kas ir jāizdara, un kāds rezultāts ir jāpanāk. Ja bija paredzēts saglabāt kokus, to nebija iespējams, viņi ir izcirsti, novietoti krautnēs atbilstoši līguma nosacījumiem. Šobrīd viņi ir ievietoti krautnēs, robežsardze veikusi taksāciju, attiecīgi vai ir vērtējams pirms, vai ir vērtējams pēc es nemācēšu pateikt, vai tas ir juridiski pareiza konstrukcija. 

Valsts kontrole sākusi revīziju par robežsardzes un Iekšlietu ministrijas rīcību ar austrumu robežas iekārtošanai paredzētajiem vairākiem desmitiem miljonu. Iespēms robežsardze revidentiem labāk nekā žurnālistiem spēs paskaidrot, kurš nopelnīja par nozāģēto mežu un kam jāatbild par postījumiem lieguma zonā. 

Raidījums "Nekā personīga"
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Arhīvs

decembris 2019
P O T C P S Sv
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16171819202122
23242526272829
3031     

Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli