FM: Aprīlī mērena eksporta izaugsme

Salīdzinot ar pērno gadu, šā gada aprīlī eksporta vērtība augusi par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu. Fiksētais pieaugums bija tikai nedaudz mazāks par eksporta kāpumu šā gada pirmajā ceturksnī, kad vidējais pieaugums veidoja 3,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Mērenāka Latvijas preču eksporta izaugsme gada sākumā, salīdzinot ar vidējo eksporta izaugsmi tuvu pie 10% pagājušajā gadā, bija iepriekš paredzama un skaidrojama gan ar pasaules ārējās tirdzniecības pieauguma tempu samazinājumu, gan ar lēnāku ekonomikas izaugsmi galvenajos Latvijas eksporta noieta tirgos.

Līdzīgi kā iepriekšējos šā gada mēnešos būtisku devumu eksporta kāpumā aprīlī nodrošināja koks un koka izstrādājumi, to eksportam palielinoties par 9,9 milj. eiro jeb 5,1% gada griezumā. Koka izstrādājumu eksporta pieauguma tempi kopš gada sākuma aizvien palēninās, ko ietekmē gan cenu dinamika eksporta tirgos, gan augstā bāze iepriekšējā gadā. Pērnajā gadā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība sasniedza 2,3 miljardus eiro jeb augstāko līmeni 25 gadu periodā. Šogad koksnes cenu dinamika pasaules tirgos kopumā ir lejupvērsta, tādējādi negatīvi ietekmējot šīs preces eksporta vērtību. Ražošanas apjomi Latvijas kokapstrādes nozarē kopš gada sākuma arī kļūst vājāki, taču kopumā joprojām ir augstāki nekā pirms gada.

Spēcīgs eksporta pieaugums aprīlī fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, kopumā par 13,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Taču šīs preču grupas kopējo kāpumu pamatā nodrošināja farmācijas produktu un mēslošanas līdzekļu eksporta kāpums. Farmācijas produktu eksporta pieaugumu nodrošināja medikamentu eksporta kāpums uz Krieviju un Uzbekistānu. Savukārt mēslošanas līdzekļu eksportu veicināja tieši slāpekļa mēslošanas līdzekļu eksporta pieaugums uz Igauniju. Medikamentu eksporta kāpumu veicināja arī reeksporta apjomu pieaugums.

Būtisku devumu eksporta izaugsmē aprīlī gada griezumā nodrošināja elektroierīču un elektroiekārtu grupa, tās eksporta vērtībai palielinoties par 12,5% jeb par 11,5 milj. eiro, ko galvenokārt nodrošināja mobilo telefonu eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka būtisks pieaugums šajā preču grupā aprīlī fiksēts arī importa datos, līdz ar to var secināt, ka straujais eksporta kāpums sasniegts, pateicoties reeksporta apjomu pieaugumam.

No citām lielajām preču eksporta grupām jāatzīmē arī metālu eksporta pieaugums par 8,5%. To galvenokārt veicināja gan dzelzs atkritumu, gan neleģētā tērauda velmējumu eksporta pieaugums uz Turciju un Poliju.

Kopš gada sākuma preču eksporta un importa dinamika bija līdzīga, bet aprīlī importa kāpums bija ievērojami augstāks par eksportu, proti, 15,3%. Tādējādi ārējās tirdzniecības bilance aprīlī pasliktinājusies, deficītam palielinoties līdz 290,6 milj. eiro. Tāpat kā eksportā, arī importā kāpums ir plašs un pieaugums fiksēts lielākajai daļai no preču grupām, tomēr vienu preču grupu īpaši jāizceļ, tie ir gaisa kuģi. Šo preču grupu ietekmēja lidmašīnu iegāde par 63 milj. eiro, kamēr pērnā gada aprīlī šis preču grupas imports veidoja vien 2,7 milj. eiro. Lidmašīnu imports ir saistīts ar Latvijas lidsabiedrības Air Baltic Corporation AS flotes modernizāciju. Jāņem vērā, ka pērn bija iegādātas septiņas jaunas lidmašīnas, pamatā gada otrajā pusē. Savukārt šogad plānots iegādāties vēl sešas lidmašīnas, tādējādi paaugstinošā ietekme uz importa vērtību šogad būs mazāka. Ja šo preču grupu izņemtu no kopējā preču importa, importa gada pieaugums aprīlī samazinātos no 15,3% līdz 9,9%.

FINANŠU MINISTRIJA
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  kondicionieri  granulu katli