Pētījums: 77% respondentu profesijas izvēlē potenciālais atalgojums nav noteicošais


foto;BalticTravelGroup
Patiesa interese par savu profesiju ir galvenais arguments studiju programmas vai mācību iestādes izvēlē, vēstī šī gada vasaras vidū programmētāju kursu "Codelex" veiktā aptauja interneta vidē – šo argumentu kā noteicošo atzīmējuši 64% aptaujas dalībnieku. Kā nākamie izvēli ietekmējošie faktori minēti mācību priekšmeti, kuri labi padevās vidusskolā (16%), kā arī potenciālais atalgojums konkrētajā nozarē (13%).

Savukārt to aptaujas dalībnieku vidū, kuri izvēlējušies apgūt informācijas tehnoloģijas (IT), galvenais noteicošais izvēles faktors bijis tieši atalgojuma apmērs nozarē – 72% IT nozarē studējošo atzinuši, ka viņu izvēles pamatā bijis publiskajā telpā plaši paustais viedoklis, ka “tā ir labi apmaksāta profesija”. 67% aptaujāto  atzīmējuši, ka “tā ir ļoti moderna profesija ar nākotnes perspektīvu”, 54% respondentu atzinuši, ka programmēšana attīsta tādas iemaņas, kā piemēram, loģisko analītisko domāšanu, spriestspēju un radošumu, kas noder ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no tālākas darbības jomas.

Atbildot uz jautājumu, vai, izvēloties savu nākotnes profesiju, tika izskatīta iespēja kļūt par programmētāju, 75% respondentu atbildējuši, ka šādu variantu neizskatīja. Bet 24% norādījuši, ka apdomājuši iespēju apgūt programmētāja profesiju, kā galveno iemeslu minot faktu, ka tā ir labi apmaksāta profesija, kam sekojot interese par konkrēto profesiju, kā arī interese par datoriem.

Vērtējot faktorus kādēļ Latvijā ir izteikts IT jomas speciālistu, tai skaitā – tieši programmētāju trūkums, nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% pauduši viedokli, ka iemesls tam ir nepietiekama sagatavošana skolā jeb līdz brīdim, kad potenciālajam studentam jāizdara izšķirošā izvēle par savu profesiju. Vairāk nekā trešdaļa (38%) respondentu atzina, ka eksaktie mācību priekšmeti – kā algebra, ģeometrija, fizika u.c., kuri cieši saistīti ar IT jomu, ir vājais posms lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, jo vairums labprātāk apgūst humanitāros priekšmetus –  valodas, literatūra, vēsturi u.c. “Ja vēlamies kā valsts dzīvot līdzi laikam, nevis kļūt par 3. pasaules valsti, tad uzsvaram būtu jābūt uz eksaktajām zināšanām un katram jaunietim ir jābūt informētam par karjeras iespējām jau pēc 9. klases,” pauž Codelex vadītājs Sandris Artemjevs. “šāds viedoklis arvien biežāk izskan publiskajā telpā, un kļūst tikai aktuālāks. Tiekoties ar daudz mācīties gribētājiem Codelex, arī tie cilvēki, kuriem ir padevušās eksaktās zinātnes, bieži vien ir nosēdējuši vidusskolā trīs gadus un aizgājuši mācīties tur, kur bijušas budžeta vietas un ātri vien sapratuši, ka tas nav tas ko dzīvē vēlās. Arī man pašam mācoties vidusskolā bija tieši tāda paša situācija, tādēļ ļoti ceru, ka ar Codelex spējam aizsniegt vismaz daļu jauniešu lai informētu, ka domāšana ir jāattīsta un programmēšana ir ļoti labs instruments lai to izdarītu.”

Teju puse jeb 44% aptaujas dalībnieku plāno strādāt tikai tai profesijā, kurā ieguvuši izglītību, savukārt kopumā 39% norādījuši, ka profesijā plāno strādāt daļēji — strādājot vairākās profesijās vai citā profesijā, kurā uzdevumi daļēji pārklājas ar iegūtās izglītības ievirzēm. “Šāda gatavība norāda arī uz pielāgošanos mūsdienu mainīgajam dzīves ritmam un profesiju pasaulei, kurā cilvēkiem ir jāmācās pielāgoties un jāturpina izglītoties visa mūža garumā”, komentē Sandris.

Lai noskaidrotu faktorus augstskolas studiju programmas izvēlē un turpmākās profesijas izvēlē, programmētāju skola “Codelex” interneta vidē veica aptauju, kas ilga no 24.jūlija līdz 20.augustam. Tajā piedalījās 131 respondents.

Kaiva Anna Upleja,
“Codelex” pārstāve
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  granulu katli